Zvaigžņu ciltskoks
Publicēts: 23.08.2008
Jaunākais attēls no Spitzera kosmiskā teleskopa atklāj dzīves un nāves noslēpumu un stāsta par plašas ģimenes vēsturi. Pārsteidzošajā fotogrāfijā redzams krāsains kosmiskais mākonis W5, kurš ir bagāts ar vairākām spožu zvaigžņu paaudzēm. Attēls ir jauns pierādījums teorijai, ka masīvās zvaigznes ar spēcīgajiem vējiem un radiāciju rada apstākļus jaunu zvaigžņu dzimšanai.
"Inicalizēta zvaigžņu veidošanās joprojām ir grūti pierādāma," pastāstīja Ksavjērs Kēnigs no Hārvardas Smitsona astrofizikas centra Kembridžā. "Bet mūsu iepriekšējie pētījumi liecina, ka šis fenomens varētu izskaidrot dažādās zvaigžņu paaudzes, kuras redzamas W5 reģionā."
Attēls tika prezentēts Losandželosā esošajā Griffita observatorijā Spitzera teleskopa 5 gadu jubilejas pasākumā. Spitzera teleskops startēja 2003. gada 25. augustā.
Vismasīvākās zvaigznes visumā rodas biezos putekļu un gāzu mākoņos. To masa 15 līdz 60 reizes pārsniedz Saules masu. Daļa no matērijas tiek aizpūsta prom no zvaigznes. Šīm zvaigznēm raksturīga ļoti intensīva radiācija. Laika gaitā radiācija un zvaigžņu vēji izpūš apkārtējos mākoņos lielus dobumus.
Jau sen astornomi teoretizēja, ka šī procesa rezultātā ap dobumiem tiek saspiesta gāze un rodas labvēlīgi apstākļi, lai veidotos jaunas zvaigznes. Dobumiem augot arvien lielākiem, palielinās jauno zvaigžņu daudzums dobuma ārējās malās. Rezultātā rodas radiāls ģimenes koks, kur vecākā zvaigzne atrodama centrā, bet arvien jaunākas - virzienā uz dobuma ārmalām.
Pierādījumi šai teorijai ir redzami daudzos attēlos - W5, Oriona un Carinas miglājos. Piemēram, pēdējā Spitzera uzņemtajā W5 attēlā redzams, ka masīvākās zvaigznes (zilie punktiņi) atrodas divu dobumu centrā, bet jaunākās (baltas vai rozā) saskatāmas uz pīlāriem un aiz dobuma malām. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka jaunākās zvaigznes tur vienkārši atrodas un to veidošanos nav ierosinājušas masīvākās, vecākās zvaigznes.
Kēnigs un viņa kolēģi nolēma izmēģināt inicializētu zvaigžņu veidošanās teoriju, izpētot W5 reģiona zvaigžņu vecumu. Rezultātā atklājās, ka vecākās zvaigznes tiešām atrodas centrā, bet jaunākās izvietotas ap dobuma malām. Centrālās zvaigznes ir vecākas ne tikai par tām, kas atrodas dobumu malās, bet arī par tām zvaigznēm, kas atrodas tālāk prom no dobuma. Šis pakāpienveidīgais izkārtojums ir viens no labākajiem pierādījumiem, ka masīvas zvaigznes tiešām inicializē jaunu zvaigžņu veidošanos.
"Sākotnējie šī reģiona izpētes rezultāti liecina, ka mēs lūkojamies uz vienu vai divām zvaigžņu paaudzēm, kuru rašanos veicinājušas masīvas zvaigznes," piebilda pētījuma līdzautore Lorija Allena. "Mēs plānojam turpināt zvaigžņu vecuma pētījumus, lai notiektu, vai ir laika starpība starp zvaigznēm malas iekšienē un ārpusē."
Pēc miljoniem gadu W5 masīvākās zvaigznes beigs savu eksistenci milzīgos sprādzienos. Tās paņems sev līdzi dažas no jaunākajām zvaigznēm, kuru rašanos ir rosinājušas.
W5 atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu attālumā Kasiopejas zvaigznājā. Spitzera attēls ir 24 stundu garas ekspozīcijas rezultāts. Sarkanā krāsā redzami apkārtējie uzkarsētie putekļi. Zaļganos toņos iekrāsoti blīvākie miglāja reģioni. Baltajos reģionos veidojas jaunas zvaigznes. Zilie punkti ir reģiona vecākās zvaigznes un atsevišķas tuvāk un tālāk esošas zvaigznes.
CfA
Komentāri
cydonia tieši 24.08.2008 domāja šādi:
bilde ir vienkārši beigts!
skaties un netici, ka tas nav mākslinieka murgs, bet patiešām kaut kur reāli eksistē.