Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigžņu cilpa (3032/0)


Publicēts: 16.01.2010

Astronomi ir atraduši milzīgu magnētisko cilpu, kas stiepjas no vienas zvaigznes slavenajā Algola dubultzvaigžņu sistēmā. Zinātnieki novērojumiem izmantoja vairākus radioteleskopus.

"Tā ir pirmā reize, kad mēs novērojam šādu objektu citas zvaigznes magnētiskajā laukā," teica Viljams Petersons no Aijovas universitātes.

Abas zvaigznes atrodas aptuveni 93 gaismas gadu attālumā no Zemes. Dubultzvaigžņu sistēmu veido zvaigzne, kas ir aptuveni 3 reizes masīvāka par Sauli, un mazāk masīvs pavadonis, kas riņķo ap centrālo zvaigzni attālumā, kas līdzvērtīgs 6% no Zemes attāluma līdz Saulei.

Jaunatklātā magnētiskā cilpa nāk no mazāk masīvās zvaigznes poliem un stiepjas lielākās zvaigznes virzienā. Tā puse, kurā atrodas magnētiskā cilpa, ir pastāvīgi pavērsta pret centrālo zvaigzni.

Zinātnieki konstatēja cilpas esamību, izmantojot starptautisku radioteleskopu masīvu, kurā tika iekļauts VLBA un VLA teleskopu masīvi, kā arī Grīnbenksas un Efelsbergas radioteleskopi.

Algols atrodas Perseja zvaigznājā un ir redzams ar neapbruņotu aci. Abas zvaigznes riņķo viena ap otru un regulāri ir novērojams "aptumsums", kas viena zvaigzne aiziet priekšā otrai un samazinās sistēmas kopējais spožums. Šāds satumšinājums novērojams reizi 3 dienās. Algols ir ļoti populārs novērojumu objekts gan amatieru, gan profesionālo astronomu vidū. Tā spožuma maiņas fenomenu novēroja jau tālajā 1667. gadā kāds itāļu astronoms. Aptumsuma maiņzvaigznes statuss tika apstiprināts 1889. gadā.

Jaunatklātā cilpa palīdz izskaidrot fenomenu, kas tika agrāk novērots rentgenstaru un radioviļņu diapazonā. Iespējams, ka līdzīgas magnētiskās cilpas vērojamas arī citu dubultzvaigžņu sistēmās.

National Radio Astronomy Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE