Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes pēdējā elpa (2244/0)


Publicēts: 28.05.2008

Pirmo reizi astronomiem ir izdevies nofotografēt mirstošu supergigantu - WOH G64, kas atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Piena Ceļa kaimiņgalaktikā aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Gadiem ilgi pētnieki ir centušies iemūžināt brīdi, kad zvaigzne zaudē ievērojamu daļu masas, pirms tā pārvēršas par supernovu. Tagad tas ir izdevies.

Apvienojot divus 8,2 m teleskopus, kas atrodas Čīlē, zinātniekiem izdevās iegūt tādu izšķirtspēju, it kā viņi lūkotos caur 60 m teleskopu. Izcili asajā un detalizētajā attēlā zinātnieki konstatēja, ka mirstošais supergigants ap sevi ir izveidojis biezu putekļu gredzenu. Sākotnējā zvaigznes masa 25 reizes pārsniedza Saules masu. Šobrīd zvaigzne zaudē materiālu tik strauji, ka tā ir jau par 10-40% "vieglāka" savā ceļā uz supernovas sprādzienu.

Kad zvaigzne noveco, tā zaudē lielu daļu savas matērijas. To ieskauj bieza putekļu kārta. Pat ar pasaules lielākajiem 8 - 10 m teleskopiem ir grūti nofotografēt pietiekami detalizēti un asi šādas mirstošās zvaigznes pat netālu no Zemes, nemaz nerunājot par spīdekļiem kaimiņos esošajās galaktikās.

Kombinējot divus teleskopus kā "interferometru", iespējams iegūt daudz lielāku izšķirtspēju, nekā izmantojot atsevišķus teleskopus. ESO VLT ir viens no lielākajiem interferometriem pasaulē, kurā ir apvienoti divi 8,2 m teleskopi. Maksa Planka radioastronomijas institūta zinātnieki izmantoja šo teleskopu, lai infrasarkanajā spektrā novērotu mirstošo zvaigzni. Putekļu apvalks, kuru uzkarsējusi zvaigzne, vislabāk novērojams tieši infrasarkano staru spektrā.

"Pirmo reizi mēs varējām aplūkot atsevišķu zvaigzni, kas atrodas ārpus mūsu galaktikas, un tas ir nozīmīgs solis, lai saprastu kā mirstošas zvaigznes citās galaktikās atšķiras no līdziniecēm Piena Ceļa galaktikā," pastāstīja Keičī Onaka no Maksa Planka institūta. "Mēs atklājām, ka mirstošo supergigantu WOH G64 ieskauj biezs putekļu gredzens." Patreizējais supergiganta diametrs ir milzīgs. Zvaigznes robeža atrastos tur, kur Saules sistēmā atrodas Saturna orbīta. Gredzena diametrs ir vēl lielāks. Iekšējā gredzena robeža atrodas aptuveni 120 AV attālumā, bet kopējais izmērs ir gandrīz 1 gaismas gadu liels.

Nākāmo dažu tūkstošu vai desmitu tūkstošu gadu laikā WOH G64 uzsprāgs un Zemes iedzīvotāji, ja tādi vēl pastāvēs, varēs vērot spožu supernovu. Dienvidu puslodes debesīs šo parādību varēs saskatīt pat ar neapbruņotu aci. Sprādziena vilnis aizpūtīs lielāko daļu zvaigznes matērijas un iespējams dos impulsu jaunu zvaigžņu veidošanās procesam.

Max-Planck-Institut

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE