Zvaigznes nāve pirms 13 miljardiem gadu
Publicēts: 29.04.2009
Kosmiskie attālumi ir patiesi fantastiski. NASA Swift satelīta zinātnieku komandai ir izdevies noķert ļoti senu notikumu - zvaigznes nāvi, kas iestājās pirms aptuveni 13 miljardiem gadu. GRB 090423 ir līdz šim vistālākais kosmiskais notikums, kādu jebkad ir izdevies novērot. Visums tobrīd bija tikai 630 miljons gadu jauns.
"Attālums līdz uzliesmojumam pārsniedza mūsu cerības. Tas patiesi ir sprādziens no pagātnes," pastāstīja Swift projekta vadošais zinātnieks Nīls Gehrels no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra.
Swift noķēra uzliesmojumu 23. aprīlī un ātri apziņoja visus teleskopus pasaulē, pirms paspēja nodzist atblāzma. Neatkarīgu astronomu grupas Čīlē un Kanāriju salās noteica objekta sarkano nobīdi, kas izrādījās 8,2. Iepriekšējais rekords - 6,7, kas bija novērots 2008. gada septembrī, bija pārspēts. Nobīde 8,2 liecina, ka objekts atrodas aptuveni 13 miljards gaismas gadu attālumā.
"Mēs redzam kā mirst zvaigzne un, iespējams, dzimst melnais caurums. Šī zvaigzne pieder vienai no pirmajām visuma zvaigžņu paaudzēm," piebilda Dereks Fokss no Pensilvānijas štata universitātes.
Gamma staru uzliesmojumi ir visspožākie no visumā novērojamajiem sprādzieniem. Lielākā daļa notiek tad, kad masīvas zvaigznes dzīve tuvojas noslēgumam. Kad to kodols kolapsē, veidojot neitronu zvaigzni vai melno caurumu, spēcīgas enerģijas plūsmas tiek izsviestas visumā, kur tās mijiedarbojas ar jau agrāk izsviesto gāzi, to uzkarsējot. Tādēļ var novērot īslaicīgu atblāzmu dažādos viļņu garumos.
Astronomi jau gadiem ilgi mēģina atrast gamma staru uzliesmojumus, kuru avots būtu pirmās zvaigžņu paaudzes visumā. Līdz šim šie meklējumi nav vainagojušies ar panākumiem. Zinātnieki cer, ka no GRB 090423 iegūtā informācija palīdzēs sameklēt uzliesmojumus, kuru sarkanā nobīde svārstītos no 10 līdz 20.
Arī atblāzmu novēroja vairāki teleskopi - infrasarkano staru teleskops Havaju salās, Gemini ziemeļu teleskops un citi. Avots bija skaidri saskatāms garākos viļņu garumos, bet nebija redzams 1 mikrona diapazonā. Šis "iztrūkums" apstiprina attālumu - 13 miljardi gaismas gadu.
"Tas ir neticams atradums," piebilda Milānas universitātes zinātnieks Guido Čincarini, kura vadītā komanda izmantoja Kanāriju salu Galileo teleskopu. "Interesanti, ka mērījumus veicām ar teleskopu, kas nosaukts par godu Galilejam, kurš pirms 400 gadiem pirmo reizi izmantoja teleskopu astronomiskiem novērojumiem."
NASA
Komentāri
