Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vislielākā no dzeltenajām (1599/2)


Publicēts: 13.03.2014

Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) interferometra iegūtie dati ir palīdzējuši identificēt lielāko šobrīd zināmo dzelteno pārmilzu zvaigzni, kas ir arī viena no desmit lielākajām līdz šim atklātajām zvaigznēm. Dzeltenās pārmilzu zvaigznes diamters ir vairāk kā 1300 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Tā ietilpst neparastā dubultzvaigžņu sistēmā, kur otra zvaigzne atrodas tik tuvu, ka tās atmosfēra jau saplūst ar pārmilzu zvaigzni.

60 gadu laikā veiktie novērojumi, tai skaitā arī vaļasprieka astronomu devums, ir palīdzējis noskaidrot, ka šis objekts strauji mainās. Šis ir īss mirklis zvaigznes dzīvē, kad tās diametrs palielinās, bet temperatūra krītas.

Olivjē Šenū (Observatoire de la Côte d’Azur, Francija) vadītā starptautiskā zinātnieku komanda, izmantojot VLT interferometra datus, aprēķināja dzeltenās pārmilzu zvaigznes HR 5171 A diametru. Tas izrādījās krietni lielāks nekā tika prognozēts. Līdz ar to šī zvaigzne ir šobrīd lielākā zināmā dzeltenā pārmilzu zvaigzne. Tā ir aptuveni par 50% lielāka nekā Betelgeize un aptuveni miljons reižu spožāka nekā Saule.

"Jaunākie novērojumi liecina, ka ļoti tuvu šai zvaigznei atrodas otra zvaigzne, kas bija patiess pārsteigums," teica Šenū. "Abas zvaigznes atrodas tik tuvu, ka to virsmas saskaras, un tādēļ sistēma atgādina milzu zemesriekstu."

Ar interfeormetrijas metodes palīdzību tika kombinēta gaisma no vairākiem mazākiem teleskopiem, iegūstot virtuālu 140 metrus lielu teleskopu. Neparastais atradums pamudināja zinātniekus caurskatīt senākus novērojumus, kas veikti pēdējo 60 gadu laikā, tādejādi izsekojot pārmilzu zvaigznes attīstībai.

Dzeltenās pārmilzu zvaigznes ir ļoti reti sastopamas. Mūsu galaktikā zināmas nedaudz vairāk kā desmit un Rho Cassiopeiae ir vislabāk zināmā no tām. Tās ir vienas no spožākajām un lielākajām zvaigznēm. Dzeltenā pārmilža stadija ir īss periods īpaši masīvu zvaigžņu dzīvē. Tās ir ļoti nestabilas un izmet lielus matērijas daudzumus kosmosā.

HR 5171 A no Zemes šķir aptuveni 12 000 gaismas gadi. Lai arī attālums ir milzīgs, tās zvaigžņlielums svārstās no 6,1 līdz 7,3, kas nozīmē, ka to iespējams ieraudzīt ar binokli. Pēdējo 40 gadu laikā zvaigznes diametrs palielinās un tās atmosfēra kļūst aukstāka.

Zvaigznes spožuma izmaiņas astronomiem palīdzēja noskaidrot, ka tā ir aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma, kur mazākā no zvaigznēm riņķo ap dzelteno pārmilzi, vienu apli veicot 1300 dienās. Mazākā no zvaigznēm ir nedaudz karstāka nekā HR 5171 A, kuras virsmas temperatūra ir aptuveni 5000 grādi pēc Celsija.

"Mūsu atrastais pavadonis ir ļoti nozīmīgs, jo tas var ietekmēt HR 5171 A likteni, piemēram, atraujot ārējos atmosfēras slāņus un izmainot tās attīstības gaitu," piebilda Šenū.

Jāatzīmē, ka HR 5171 A ir novērojama dienvidu puslodē redzamajā Centaura zvaigznājā.

ESO

Komentāri

  1. Agris tieši 27.01.2015 domāja šādi:

    2012g. saskāros ar dzeltenu pusMēnesi naktī,biju ļoti pārsteigts par redzēto,bet 2013g. jau citā Novadā ar dzeltenu pilnMēnesi redzēts un atkal virzienā ar labās puses pavadījumu ceļā.Pēc pāris dienām tai pašā Novadā,naktī tuvāk rīta pusei jau saskāros ar blāvi dzeltenu pilnMēnesi...bet tai pašā laikā visapkārt Staroja spilgti dzeltenas Zvaigznes,turpinot ceļu ar skaisto skatu varēju apbrīnot redzēto,kas pavadīja mani divus kilometrus ejot ar kājām...un pakārtotā veidā,kā lietus tuvojās Zemei un tādā veidā attālinājās blāvi dzeltenais Mēness,bet spilgti dzeltanās Zvaigznes tuvojoties Zemei izzuda viena pēc otras. Neticami...bet man bija patīkama vēlme ar redzēto,acīm vai prātam neticamo padalīties.Paldies. Ar cieņu vienam pret,otru...Agris.

  2. hmm, tieši 27.01.2015 domāja šādi:

    ko tu pīpē?






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE