Visjaunākā vanckarzvaigzne
Publicēts: 24.11.2009
Vanckarzvaigzne - arī tā reizēm mēdz saukt neizdevušās zvaigznes jeb brūnos pundurus. Šie objekti atrodas kaut kur starp planētām un zvaigznēm. Tie ir vēsāki un vieglāki nekā zvaigznes, bet masīvāki un siltāki nekā planētas. Vai tie rodas kā planētas, vai tomēr kā zvaigznes?
NASA Spitzera infrasarkano staru teleskopa attēlos ir izdevies atklāt visjaunāko zināmo brūno punduri. Šis atklājums varētu palīdzēt izprast neparasto objektu izcelsmi un evolūciju.
Brūnie punduri rodas tajos pašos blīvajos, putekļainajos mākoņos, kur dzimst zvaigznes un planētas. Tomēr to masa un temperatūra nesasniedz robežu, aiz kuras sākas kodolreakcijas, kurās tiek dedzināts ūdeņradis. Zvaigzne neiedegas. Brūnais punduris turpina lidot visumā kā tumšāks, vēsāks un grūtāk atrodamāks objekts. Protams, Spitzera jutīgās infrasarkano starojumu uztverošās acis spēj saskatīt arī šādus objektus.
Lai vēl vairāk sarežģītu iespējas izpētīt brūnos pundurus, tie attīstās ļoti strauji. Noķert tos pašā attīstības sākuma stadijā ir ārkārtīgi grūti. Pirmo brūno punduri izdevās atklāt 1995. gadā. Kopš tā laika ir atklāti simtiem šo vanckarzvaigžņu. Neviena no tām nebija novērota agrīnā attīstības stadijā.
Jaunākais atradums, kuru paveica starptautiska zinātnieku komanda, ir tā dēvētais "proto brūnais punduris", kas bija apslēpts aiz tumšiem un blīviem putekļu un gāzes mākoņiem. Spitzera teleskops tika pavērts pret tumšo Bārnarda mākoni 213, kas atrodas Vērša-Vedēja kompleksā, kas ir ideāla vieta, kur meklēt jaunus objektus.
"Mēs izlēmām atgriezties tajā etapā, kad brūnais punduris ir apslēpts," teica Deivids Barado no Madrides astrobioloģijas centra. "Šajā posmā tiem ir necaurspīdīgs apvalks, kokons, kuru viegli identificēt infrasarkano staru spektrā. Lūk, šeit ir vajadzīgs Spitzers, jo šis teleskops ir spējīgs ielūkoties mākoņos. Bez Spitzera atklājums nebūtu iespējams."
Novērojumi, kas tika veikti ar Spitzera teleskopa infrasarkano viļņu kameru, ļāva saskatīt brūnā pundura aizmetni, kas nodēvēts par SSTB213 J041757. Atradumu apstiprināja Calar Alto observatorijas novērojumi infrasarkanajam spektram tuvajā diapazonā, atklājot ne tikai vienu, bet divus objektus, kas varētu izrādīties blāvākie un aukstākie brūnie punduri kādi jebkad ir novēroti.
Barrado aicināja arī citus astronomus pētīt šos objektus, lai savāktu pēc iespējas vairāk informācijas. Kalifornijas tehnoloģiskā institūta submilimetru observatorijas astronomiem izdevās konstatēt apvalka esamību ap abiem punduriem. Barrado komandai palīdzēja vēl daudzi citi astronomi un observatorijas visā pasaulē. Zinātnieki pieķērās arī agrākiem novērojumiem, kas bija atrodami Kanādas astronomijas datu centra arhīvos, lai noteiktu abu objektu pārvietošanās ātrumu.
"Mums izdevās noteikt, ka šie ir blāvākie un vēsākie brūnie punduri, kādi līdz šim ir atklāti," teica Barrado, apkopojot vairāk kā gadu ilgušā izpētes darba rezultātus. Viņš uzskata, ka šis atklājums beidzot varētu atbildēt uz jautājumu, kā gan rodas brūnie punduri. Tie veidojas līdzīgi kā nelielas masas zvaigznes.
Lai arī ir nepieciešami papildus pētījumi, lai galīgi pierādītu, ka šie objekti tiešām ir brūno punduru aizmetņi, šobrīd tie ir labākie kandidāti.
NASA
Komentāri
