Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Viena no karstākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā (1743/0)


Publicēts: 3.12.2009

Mančesteras universitātes Džordela Benksa astrofizikas centra astronomiem ir izdevies atklāt vienu no viskarstākajām Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm. Tās virsmas temperatūra ir aptuveni 200 000 grādu, kas ir 35 reizes karstāka nekā Saules virsma.

"Šo zvaigzni bija grūti ieraudzīt, jo tā slēpās aiz putekļu un ledus mākoņiem miglāja centrā," par Kukaiņa miglāja centrālo zvaigzni stāstīja profesors Alberts Zijlstra. "Planetārie miglāji, tādi kā Kukainis, veidojas, kad mirstoša zvaigzne kosmosā izmet gāzi. Tie ir vieni no krāšņākajiem Visuma objektiem. Mūsu Saule par šādu miglāju kļūs pēc aptuveni 5 miljardiem gadu. Kukaiņa miglājs, kas atrodas aptuveni 3500 gaismas gadu attālumā Skorpiona zvaigznājā, ir viens no visskaistākajiem no visiem planetārajiem miglājiem."

Astronomu komanda profesora Alberta Zijlstras vadībā pētījumos izmantoja uzlaboto Habla teleskopu, lai iegūtu detalizētas šī miglāja fotogrāfijas. Viņiem nenācās vilties, jo attēlu kvalitāte un detalizācijas pakāpe bija izcilas.

Attēlos beidzot bija redzama centrālā zvaigzne, ko nebija izdevies saskatīt agrāk.

"Mums ir ļoti paveicies, ka mums izdevās noķert šo zvaigzni brīdī, kad tā ir tuvu karstuma maksimumam. Tā arvien vairāk atdzisīs. Tas patiesi ir neparasts objekts," piebilda Cezarijs Szizska.

"Ir svarīgi izprast planetāros miglājus, tādus kā Kukaiņa, jo tas palīdz izzināt mūsu pašu eksistenci uz Zemes," teica profesors Zijlstra. "Tas ir tāpēc, ka dzīvībai nepieciešamie elementi, jo īpaši ogleklis, rodas zvaigznēs un kosmosā nonāk šādu planetāro miglāju veidā. Zemei līdzīgas planētas veidojas no niecīgām putekļu daļiņām, kas rodas planetārajos miglājos. Kukaiņa miglāja putekļi un ledus ir nākotnes planētu iespējamie aizmetņi."

"Tas joprojām nav zināms, kā zvaigzne rada šādas formas miglāju," skaidroja doktors Tims O'Braiens no Mančesteras universitātes. "Šķiet, ka Saulei līdzīgās zvaigznes savas dzīves noslēgumā izmet aptuveni 80% no savas masas. Šis materiāls var tikt izmantots nākamo zvaigžņu un planētu paaudžu veidošanai. Novērojumos izdevās atklāt, ka šī baltā pundura masa ir aptuveni 2/3 no Saules masas, bet tas ir bijis vairākas reizes smagāks pirms tā ārējie slāņi aizplūda kosmosā, lai izveidotu planetāro miglāju."

 

The University of Manchester

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE