Vampīri un sadursmes atjauno zvaigznes
Publicēts: 21.12.2009
Izmantojot Habla teleskopu astronomiem ir izdevies atklāt, ka Mesjē objektā 30 jeb M30 atrodamas neparastas, divu tipu "atjaunotas" zvaigznes. Šīs zvaigznes ir uzlabojušas savu izskatu, pateicoties procesam, kas pazīstams kā zvaigžņu vampīrisms, kā arī sadursmēm. Abu tipu zilie klaidoņi ir radušies pirms dažiem miljardiem gadu procesā, kas pazīstams kā kodola kolapss.
Zvaigznes lodveida zvaigžņu kopās ir vecas. To gadu skaits lielākoties sastāda 12 līdz 13 miljardus gadu. Tomēr pavisam neliela daļa mēdz būt arī jaunākas. Tās tiek dēvētas par zilajiem klaidoņiem. Šīs zvaigznes gluži pretēji zināmajiem evolūcijas procesiem no vecām zvaigznēm pārtop par karstām un jaunākām, paildzinot savu dzīves ilgumu.
Astronomi izpētīja zilos klaidoņus M30 kopā, kas veidojusies pirms aptuveni 13 miljards gadiem. M30 1764. gadā atklāja Šarls Mesjē. Kopa atrodas aptuveni 28 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Kopas šķērsizmērs ir aptuveni 90 gaismas gadi un tajā atrodami vairāki simti tūkstoši zvaigžņu.
Lai arī zilie klaidoņi ir zināmi jau kopš 1950tajiem gadiem, to veidošanās process joprojām nav līdz galam izpētīts. "Tas ir tāpat kā redzēt dažus bērnus pansionāta iemītnieku fotogrāfijā. Tas ir tikai dabīgi brīnīties, kādēļ viņi tur ir," pastāstīja Frančesko Ferraro no Boloņas universitātes. Zinātnieki ir izpētījuši, ka patiesībā zilie klaidoņi ir vecas zvaigznes. Šīs zvaigznes ir radušās ciešās dubultzvaigžņu sistēmās. Šādā pārī mazāk masīvā zvaigzne ir kā vampīrs, kas izsūc ūdeņradi no masīvākā kompanjona. Mazākā zvaigzne uzkarst un paliek zilāka, imitējot zvaigzni daudz agrīnākos evolūcijas etapos.
Jaunākajos pētījumos tika apstiprināts, ka atsevišķi zilie punduri veidojas kosmiskās sadursmēs, kad zvaigznes saplūst, apvienojot to kodolenerģiju. Saplūdušās zvaigznes un dubultzvaigžņu sistēmas zvaigznes masas ziņā ir vismaz uz pusi masīvākas nekā tipiskās kopas zvaigznes.
"Mūsu novērojumos redzams, ka zilie klaidoņi, kas veidojas sadursmēs, atšķiras no tiem, kas veidojas vampīrisma rezultātā," piebilda Džiakomo Beccari no Eiropas kosmosa aģentūras.
Izpētot iegūtos datus, redzams, ka klaidoņi visbiežāk atrodas tuvāk kopas centram. "Tas liecina, ka klaidoņi ir masīvāki nekā tipiskas kopas zvaigznes," teica Ferraro. "Masīvākās zvaigznes pārvietojas tuvāk kopas kodolam."
Blīvas kopas centrālie reģioni ir vietas, kur zvaigžņu savstarpējā mijiedarbība ir neizbēgama. Zinātnieki uzskata, ka pirms dažiem miljardiem gadu M30 notika "kodola kolapss", kura rezultātā zvaigznes strauji pārvietojās kodola virzienā, palielinot tur esošo zvaigžņu blīvumu. Palielinājās savstarpējās sadursmes, radot vienu no zilo klaidoņu grupējumiem. Arī dubultzvaigžņu sistēmu blīvums pieauga, tādejādi pastiprinājās vampīrims, kura rezultātā radās otrā zilo klaidoņu populācija.
"Aptuveni desmit procenti no visām lodveida zvaigžņu kopām ir piedzīvojušas kodola kolapsu, bet šis ir pirmais gadījums, kad mēs redzam, ka šis process ir atstājis iespaidu uz zvaigžņu populāciju," teica Barbara Lanconi no Boloņas universitātes.
"Divas atšķirīgās zilo klaidoņu populācijas, kuras mēs atklājām M30, ir paliekas no kodola kolapsa, kas notika pirms dažiem miljardiem gadu. Tagad mums ir jāpārbauda vai šīs divas grupas ir sastopamas arī citās lodvaida zvaigžņu kopās," skaidroja Ferrero.
Space Telescope
Komentāri
