Tumšais noslēpumainais nofotografēts
Publicēts: 14.04.2010
Biedzot tas ir noticis! Tumšais noslēpumainais objekts Epsilon Aurigae sistēmā, kurš mulsināja debesu novērotājus jau kopš 19. gadsimta, ir nofotografēts.
Izmantojot Mičiganas universitātē izveidoto instrumentu, astronomi pirmo reizi ir nofotografējuši Epsilon Aurigae aptumsumu, kas notiek reizi 27 gados.
Pētījuma vadītājs ir profesors Džons Monjērs no Mičiganas universitātes astronomijas katedras. Pētījumā piedalījās arī zinātnieki no Denveras un Džordžijas štata universitātēm.
Epsilon Aurigae ir piektā spožākā zvaigzne Vedēja zvaigznājā. Jau vairāk kā 175 gadus astronomi zina, ka šī zvaigzne ir pārāk blāva, ņemot vērā tās masu. Ir novērots, ka tās spožums samazinās uz veselu gadu reizi pārdesmit gados. Tādēļ tika pieņemts, ka tā ir dubultzvaigžņu sistēma, kur otrs kompanjons ir neredzams. Nebija skaidrs arī, kas tas ir par objektu.
Vadošā teorija apgalvo, ka tā ir mazāka zvaigzne, kuru ieskauj biezs putekļu disks, kura orbīta sakrīt ar novērotā tumšākā objekta orbītu. Piedevām šai kombinācijai vēl jāsakrīt ar Zemes plakni. Tik veiksmīga sagadīšanās tika uzskatīta par maziespējamu.
Jaunākie novērojumi liecina, ka šie pieņēmumi ir ticami. Redzams, ka ģeometriski plāns, blīvs, bet daļēji caurspīdīgs mākonis aiziet priekšā Epsilon Aurigae.
"Tas norāda, ka izpratne ir pareiza, par spīti nelielajai iespējai," teica Monjērs. "Tas ir prātam neaptverami, ka mums izdevās to nofotografēt. Nav zināma neviena cita tāda sistēma. Piedevām, šķiet, ka zvaigzne atrodas īpašā savas dzīves posmā. Un tas ir tik tuvu mums. Tā ir sevišķa veiksme."
Monjēra novērojumi liecina, ka disks ir daudz plakanāks, nekā tika secināts Spitzera teleskopa iegūto datu analīzes rezultātā.
"Tas ir tik plakans kā pankūka," teica Monjērs.
Attēli fotgrafēti ar infrasarkano staru spektra instrumetnu MIRC. Šis instruments izmanto interferometrijas metodi, savācot gaismu no četriem CHARA masīva teleskopiem. Kombinējot iegūtos datus, tiek panākts efekts, it kā šie attēli būtu iegūti ar teleskopu, kas ir 100 reizes lielāks par Habla teleskopu.
"Interferometrija tālu objektu detalizētu attēlu iegūšanu ir pārvērtusi realitātē," teica Fabjēns Barons, kas piedalījās pētījumā. "Tā ne tikai palīdzēs atrisināt daudzus noslēpumus, bet arī radīs jaunus."
University of Michigan
Komentāri
