Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Sprādziens visuma malā (3787/18)


Publicēts: 21.09.2008

Vai vēlaties paceļot laikā? NASA Swift kosmiskā observatorija jums piedāvā palūkoties uz kādu zvaigzni aptuveni pirms 12,8 miljardiem gadu. Swift fotogrāfijās var vērot sprādzienu, kas noticis neiedomājami senā pagātnē. Gaisma no šī sprādziena līdz Zemei ir lidojusi ne mazāk kā 12,8 miljardus gadu.

"Tas ir visapbrīnojamākais uzliesmojums, kādu vien ir ieraudzījis Swift," pastāstīja projekta vadošais zinātnieks Nīls Gehrels. "Gaisma no tā ir nākusi no pašas redzamā visuma malas."

Gaisma visumā ceļo ar konstatu ātrumu, tādēļ samērā droši var noteikt, cik tālā senatnē ir noticis šis uzliesmojums. Visums tobrīd bija pavisam jauns. Kopš Lielā sprādziena bija pagājuši ne vairāk kā 825 miljoni gadu.

"Tobrīd nomira viena no visuma pirmās paaudzes zvaigznēm," piebilda Patrīcija Šedija.

13. septembrī Swift uzliesmojuma brīdinājuma teleskops piefiksēja gamma starus no šī neiedomājami tālā sprādziena. Tika noteiktas objeka koordinātas un kosmosa kuģis tika pagriezts pret Eridānas zvaigznāju, lai izpētītu šo sprādzienu sīkāk. Mazāk kā divas minūtes pēc gamma staru fiksēšanas, Swift rentgenstaru teleskops jau vēroja notikuma vietu.

Swift teleskopam pievienojās astronomi uz Zemes esošajās observatorijās. ESO 2,2 metrus lielais teleskops tika pavērsts pret gamma staru avotu un zinātniekiem Johana Grainera vadībā izdevās nofotografēt uzliesmojuma atblāzmu. "Mēs sākām fotografēt aptuveni vienu minūti pēc Swift rentgenstaru teleskopa," teica Grainers no Maksa Planka ārpuszemes fizikas institūta Vācijā.

Noteiktās spektra daļās tālu objektu spožums samazinās starp objektu un novērotāju esošo gāzu mākoņu dēļ. Jo tālāks objekts, jo garāki ir viļņi, kuros sākas šī "nodzišana". Uz Zemes esošais gamma staru optiskā un infrasarkano staru spektra uztvērējs GROND fiksēja objekta elektromagnētisko spektru septiņos dažādos viļņu garumos. Iegūtie dati palīdz noteikt attālumu līdz objektam. Tika novērota ievērojama sarkanā nobīde, kas liecināja, ka gamma staru uzliesmojums būs viens no attāluma rekordistiem.

Aptuveni pēc pusotras stundas VLT teleskops Čīlē pārņēma stafeti un turpināja novērot atblāzmu. Johans Finbo no Kopenhāgenas universitātes analizēja spektru un fiksēja sarkanās nobīdes lielumu - 6,7 - kas šo uzliesmojumu ierindoja starp vistālākajiem zināmajiem objektiem.

Iepriekšējā rekordista sarkanā nobīde bija 6,29, kas nozīmē to, ka šis uzliesmojums ir noticis 70 miljonus gaismas gadus tuvāk nekā GRB 080913.

Gamma staru uzliesmojumi ir visuma visspožākie notikumi. Lielākā daļa šādu uzliesmojumu rodas tad, kad zvaigznei beidzas kodolenerģija un tās kodols pārvēršas par neitronu zvaigzni vai par melno caurumu. Šāda sprādziena brīdī atbrīvojas neiedomājami milzīgs enerģijas apjoms, kādu Saule spētu saražot visā savas pastāvēšanas laikā. Ja gamma staru uzliesmojums notiktu dažu tūkstošu gaismas gadu attālumā, uz Zemes aizietu bojā viss dzīvais.

NASA

Komentāri

  1. rancune tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Ir novēroti arī tuvāki zvaigžņu sprādzieni?

  2. cydonia tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    a vot interesanti. attālums ir 12,8 miljardi gaismas gadu tagad, vai 12,8 miljardi gaismas gadu pirms 12,8 miljardiem gadu? 12,8 miljardos gadu visums starp mums un vietu kur atradās šī zvaigzne ir ievērojami uzpūties.

  3. cydonia tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    ne šis, ne tas. 12,8 miljardi gaismas gadu nav ne tagad, ne tad. īstenībā, tas ir pa vidu. tas ir reālais laiks, kurā gaisma no objekta nonāca līdz mums. kad zvaigzne sprāga, tā atradās mums tuvāk. savukārt tagad tā atrodas, uh cik tālu. daudz tālāk par 12,8 miljardiem gaismas gadu.

    ps. tā. prasās pēc raksta par universa izmēriem :)

  4. x-f tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Cik ilgi laika ziņā notiek tāds sprādziens?

  5. Redaktors tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Pats sprādziens ilgst dažas sekundes, maksimums dažas minūtes. Galvenais, ko zinātnieki pēta ir tā saucamā atblāzma, kas ilgst ievērojami ilgāk.

  6. rancune tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Iedomājies gaismas stars pamet to sprāgstošo vietu un nāk uz zemi. Viņš nāk, un pirms viņā stiepjās visums un arī aiz viņa. Viņš ir nonācis līdz pusei, bet aizmugurē esošais ceļš ir jau izstiepies, un priekšā esošais vēl stiepjās. Es forumā uzzīmēju savu mazo teoriju :D Gaismas attālums nav vienāds ar tagadējo, tā vismaz man sanāca.

  7. rancune tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Es piecēlos 9.00, lai vairāk paspētu izmacīties. Es veselas 2,5 stundas izniekoju lasot astronomiju un zimējot bildītes, lai sev pierādītu uz ko mani pavedināja domāt cydonia :D Es arī sapratu, ka ne viens , ne otrs, bet gribējās vizuāli vēl parādīt un forumā iepublicēju sava Painta garadarbu :D

  8. deja vu tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    gaismu, kas pie mums nāk, mēs ieraugām ātrāk, ja skatāmies spēcīgā teleskopā...

  9. cydonia tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Cik ilgi laika ziņā notiek tāds sprādziens?

    atļaušos apgalvot, ka tas vēl joprojām nav beidzies. visums taču izplešas. protams, sekundes pirmajā triljondaļiņā notika visādas interesantas lietas. tāpat kā pirmajā sekundē. un pirmajos miljons gados. un arī tagad, visumā kurā dzīvojam. neesmu dzirdējis, ka kāds noviltu konkrētu robežu, kur šis "sprādziens" beidzas. kad radās pirmais kvarks? pirmais protons? pirmais fotons? varbūt sagaidīt pirmo galaktiku?

  10. antons tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Sarkanās nobīdes rekordite-6,7! Te nu jāsaka, ka visuma izmēri ir bāzēti us pieņēmuma, ka visums izplešas paātrināti. Kāpēc tas tā notiek, par to neviens nemāk izteikties saprotami. Hipotēze ir laba tik, kāmēr pa to var dabūt amatus. Korupcija astronomijā!!!!!!!!!!!

  11. apsis tieši 24.09.2008 domāja šādi:

    bet kaapeec kaads apgalvo ka visums izpleshoties,ja vinam sen jau vajadzeja but izplestam...un kas tad bija tur kur kadreiz nebija visums?

  12. cydonia tieši 24.09.2008 domāja šādi:

    >apsis
    un kas tad bija tur kur kadreiz nebija visums?

    no mūsu viedokļa "tur" nebija nekas, jo nebija arī "tur".
    vai nu mēs vēl to nespējam saprast, vai mēs to principā nevaram izprast. bet visa mūsu domāšana darbojas tikai telpā un laikā. pie kam, tikai šajā telpā un laikā. nav telpas, nav laika, nav nekā. mums nav nekādas fizikas ārpus telpas un laika. pat murgainu minējumu nav. pilnīgi tukša kopa.

  13. Johan tieši 3.12.2008 domāja šādi:

    Vai ta nav notikusi neviena ap 1000 gaismas gadu tāla zvaigžņu eksplozija vēl?

  14. Redaktors tieši 4.12.2008 domāja šādi:

    Vistuvākais līdz šim zināmais gamma staru uzliesmojums ir GRB980425, kura attālums bija 130 miljoni gaismas gadu. Vislielākā uzliesmojumu populācija atrodas aptuveni 2,5 miljardus gaismas gadu attālumā.

  15. Analfabēts tieši 9.06.2009 domāja šādi:

    Visvairāk besī tas, ka tiek novilkta apziņas robeža - nedefinējamais TAS, iekš kā notika Lielais sprādziens. Kautkā nepieņemams ir apgalvojums, ka pirms tam nebija nekā un pēkšņi ir tik daudz matērijas, ka pietiek visam, kas nu tagad ir radies... Un robeža - ar ko tad robežojas Lielā sprādziena mala, sfēra, kas strauji izplešas - vai tad nu tā būs, ka pati ar sevi? Jo ja jau nekā cita nav ar ko robežoties, tad tak sanāk, ka pati ar sevi... Izslēgt telpas un laika esamību, tāpēc, ka mums par to ir 0 zināšanu ir ... nu.. nesaprātīgi.

  16. dzimmijs13 tieši 10.06.2009 domāja šādi:

    Nu, "nedefinējamo To" nekādi nevaram nedz iztēloties, nedz aprēķināt, nedz kā citādi kontaktēt, tāpēc mums Tas neeksistē neatkarīgi no Tā pašeksistences.
    Tāpēc mums zināmā telpa pašizplešās sevī - un priekš mums tā ir konstatējama īpašība. Tālāk - vismaz dotajā brīdī - nedeterminēts iluzors sapņojums.

  17. cydonia tieši 10.06.2009 domāja šādi:

    taisnība. mums nav nekādu zināšanu par TO, jo tas ir ārpus telpas un laika. iespējams, par TO vispār nemaz nevar būt kādu nebūt zināšanu, jo jēdziens var izrādīties tik fundamentāli atšķirīgs, ka tam nav nekā kopīga ar zināšanām, iztēli vai uztveri. kāds gan varētu izskatīties visums "no malas"? no vides, kurā nav ne telpas, ne laika? viss, no sākuma līdz beigām, pats par sevi. kā filma plauktā, tajā ir attainoti notikumi telpā un laikā, no filmas sākuma līdz beigām, bet tai filmā tie ir paši par sevi, neatkarīgi no plaukta kurā tā guļ un visas pārējās pasaules apkārt. mēs varam redzēt jebkuru stopkadru, jebkurā laikā... hm :)

  18. antons tieši 10.06.2009 domāja šādi:

    TAS ir hiptēze! un tikai. Ja no visām pusēm nāk paātrināta sarkanā nobīde, tas tikpat labi var būt telpas liekuma pieaugums, kā rezultātā notiek frekvenču pārbīde, nevis "telpas paātrināta izplēšanās". "TAS" ir vajadzīgs totalitāriķiem, monoteistiem un citiem sistiem, lai pamatotu savu varaskāri.
    Domājiet plašāk. Vienas hipotēzes muļļāšana ir aprobežotība.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE