Šis tas par neitronu zvaigznēm
Publicēts: 28.04.2009
Zināmajā visumā neitronu zvaigznes ir vienas no visekstrēmākajām iemītniecēm. Tās patiesībā ir masīvu zvaigžņu kodoli, kas palikuši pēc supernovas sprādziena. Neiedomājami blīvas, ātri rotējošas zvaigžņu paliekas, kuras ir ļoti grūti ieraudzīt.
Neitronu zvaigznes ir ārkārtīgi niecīgas. To diametrs ir no 15 līdz 25 kilometriem, kas, runājot par zvaigznēm, ir ļoti mazs lielums. Zvaigzne, kas mierīgi ietilptu Rīgā...
Neitronu zvaigznes ir konstatētas kā individuāli objekti vai binārās sistēmas komponentes. Pulsāri ir rotējošas neitronu zvaigznes. Lielākā daļa no neitronu zvaigžņu populācijas ir tieši radio pulsāri. Tuvākā zināmā neitronu zvaigzne PSR J0108-1431 atrodas aptuveni 280 gaismas gadu attālumā.
Neitronu zvaigznes ir ārkārtīgi blīvas. Viens kubikmetrs neitronu zvaigznes svērtu aptuveni 400 biljonus tonnu. Aptuveni tikpat svērtu viss ūdens Atlantijas okeānā. Neitronu zvaigzne ir vēl blīvāka nekā atomu kodolu struktūra.
Neitronu zvaigznes gravitācija arī nav nekāda joka lieta. Lai kosmosa kuģis spētu atrauties no šādas zvaigznes, tā ātrumam jābūt lielākam par 1/3 daļu no gaismas ātruma. Kad matērija tuvojas neitronu zvaigznei un krīt uz tās virsmas, ātrums spēj sasniegt aptuveni 100 miljonus kilometru stundā. Lieki piebilst, ka atomi tiek pilnībā iznīcināti šādā sadursmē.
Milzīgā gravitācija rada interesantu efektu - gravitācijas lēcu. Gravitācija apliec gaismu ap neitronu zvaigzni un, kad uz to lūkojaties, jūs patiesībā redzat nedaudz vairāk kā pusi no virsmas.
Neitronu zvaigznes struktūras ziņā ir līdzīgas planētām. Tām ir aptuveni metru bieza atmosfēra, zem kuras ir cieta garoza, kas veidojas tad, kad virsmas temperatūra atdziest līdz miljons grādiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka neitronu zvaigznes garoza ir 10 miljards reižu izturīgāka par tēraudu. Garozas biezums ir 1-2 kilometri un tā ir ļoti plakana. Nelīdzenumu maksimālais augstums nepārsniedz aptuveni 5 milimetrus.
Neitronu zvaigznes ap savu asi rotē ļoti ātri. Tās spēj apgriezties ap savu asi pat vairākas reizes sekundes laikā. Ja neitronu zvaigzne atrodas binārā sistēmā un "barojas" ar tuvumā esošās zvaigznes matēriju, tad rotācijas ātrums pieaug pat līdz dažiem simtiem rotāciju sekundē.
Lai arī nevienam nav īsti skaidri zināms, no kā īsti sastāv neitronu zvaigznes, lielākā daļa astronomu uzskata, ka to sastāvā ietilpst arī normāli atomi. Daži vairāk atbalsta dzelzs atomu, citi - hēlija atomu klātbūtni virs zvaigznes garozas. Jo dziļāk zem garozas, jo eksotiskākus elementu atomus varētu sastapt. Visticamāk tie vēl nav atklāti un uz Zemes sabruktu dažu nanosekunžu laikā.
Pārvietojoties arvien tuvāk kodolam, jūs sasniegtu kritisko punktu, kur atomu kodolos ir vērojama neitronu "sūce". Tālāk atomi paliek arvien mazāki un mazāki. Tie peld neitronu un elektronu superšķīdumā. Zvaigznes kodolā nebūtu vairs neviena atomu kodola. Protams, neviens tur nav pabijis, tādēļ tie ir tikai pieņēmumi. Iespējams, ka neitronu zvaigžņu centrā ir sastopamas vēl eksotiskākas daļiņas, kas uz Zemes pastāv tikai teorijas līmenī.
Lai arī ap pulsāru PSR B1257+12 ir atklātas planētas, apšaubāms, ka tur varētu eksistēt mums pazīstamas dzīvības formas. Astronoms Frenks Dreiks fantazēja, ka būtnes, kas dzīvotu uz pašām neitronu zvaigznēm, būtu mikroskopiskas un to metabolisms būtu bāzēts uz kodolrekacijām. Šo būtņu dzīves ilgums būtu īsāks. Zinātniskās fantastikas autoram Robertam Forvardam (Robert Forward) šī ideja ļoti iepatikās un viņš to apspēlēja savos darbos - Dragon's Egg un Starquake.
Supernova Condensate
Komentāri
