Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Simbiotiskā zvaigžņu sistēma CH Cyg (3007/0)


Publicēts: 14.06.2010

CH Cyg ir simbiotiskā zvaigžņu sistēma, kuru veido baltais punduris un sarkanais milzis. Tā atrodas aptuveni 800 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir saskatāma Gulbja zvaigznājā.

Lielākajā attēlā nofotografēta CH Cyg sistēma redzamās gaismas diapazonā. Savukārt mazākajā fragmentā izveidots kombinēts attēls no Čandras rentgenstaru observatorijas datiem (sarkanā krāsā), Habla teleskopa redzamās gaismas diapazona datiem (zaļā) un Ļoti lielā masīva (VLA) datiem radioviļņu diapazonā (zilā).

CH Cyg ir dubultzvaigžņu sistēma, kurā baltais punduris "barojas" no sarkanā milža matērijas. Ap balto punduri veidojas karsts akrēcijas disks, no kura matērija krīt uz baltā pundura virsmas. CH Cyg ir viena no nedaudzajām simbiotiskajām zvaigžņu sistēmām un atrodas vistuvāk Zemei. Pavisam ir atklāti daži simti šādu sistēmu.

Simbiotiskās sistēmās zvaigznes ir atkarīgas viena no otras un būtiski ietekmē viena otras struktūru, uzvedību un evolūciju. Iespējams, ka šādas sistēmas ir bipolāro planetāro miglāju priekšteči, kā arī dažas no tām var uzsprāgt kā Ia tipa pārnovas.

Bioloģiskā kontekstā simbioze ir divu atšķirīgu organismu draudzīga un savstarpēji izdevīga kopdzīve. Astrofizikālajā ziņā šo terminu lieto, runājot par balto punduru un sarkano milžu sistēmām, jo tās ir pilnīgi atšķirīgas zvaigznes. Sarkanais milzis ir ārkārtīgi liela, relatīvi vēsa un spoža zvaigzne, bet baltie punduri ir mazas, karstas un blāvas zvaigžņu atliekas.

Simbioze ir labvēlīga un nepieciešama vismaz viena komponenta izdzīvošanai - puķes un bites, putni un degunradži, anemones un klaunzivis. Astrofizikālajā kontekstā akrēcijas diska veidošanās ap balto punduri ir atkarīga no matērijas plūsmas, kas nāk no sarkanā milža. No akrēcijas diska veidojās strūklas, kuru jauda, masa un ātrums ir cieši saistīti ar diska īpašībām. Savukārt strūklas būtiski ietekmē sarkanā milža izpūstās gāzu čaulas un apkārtējo vidi. Lielākoties šo zvaigžņu mijiedarbības rezultātā rodas planetārie miglāji, bet dažkārt baltais punduris no sarkanā milža savāc pārāk daudz matērijas un tad sistēma savu eksistenci beidz spožā Ia tipa pārnovas sprādzienā.

Kombinētajā attēlā redzama spēcīga izplūdes strūkla no CH Cyg. Strūklu šajā sistēmā rada akrēcijas disks, kas izveidojies ap balto punduri.

Čandras iegūtie dati ir ļoti detalizēti, savukārt Habla teleskopa iegūtais attēls palīdz noskaidrot virzienu, kādā griežas disks. Izliekums, kāds novērots redzamās gaismas diapazonā, varētu liecināt arī par diska svārstībām. Visu trīs teleskopu datos redzamas arī agrāk izmestās matērijas paliekas un to mijiedarbība ar sarkanā milža aizpūstajām gāzes čaulām. Strūklu var novērot jau aptuveni 20 AV attālumā no dubultzvaigžņu sistēmas, bet beidzas tā aptuveni 750 AV attālumā, kas ir aptuveni 20 reizes lielāks attālums nekā no Saules līdz Plutonam.

CH Cyg strūkla atgādina šādus pašus objektus, kādi novēroti gan supermasīvu melno caurumu, gan jaunu zvaigžņu veidošanās gadījumos. Tā kā šī sistēma atrodas tik tuvu, zinātnieki cer, ka strūklu varētu izmantot kā modeli, lai pētītu šādu objektu veidošanos un izplatīšanos.

Chandra X-Ray Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE