Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saulei līdzīgo zvaigžņu noslēpums padziļinās (1674/0)


Publicēts: 8.12.2009

Reizēm pētījumi nevis vairo skaidrību, bet gluži otrādi, rada vēl vairāk noslēpumu. Tieši tā ir noticis arī šajā gadījumā, kad pēc apjomīga izpētes darba ar ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) zinātnieki ir spiesti atzīt, ka Saulei līdzīgo zvaigžņu noslēpums ir palicis vēl neizprotamāks.

Aptuveni 1/3 no Saulei līdzīgajām zvaigznēm to dzīves noslēgumā tiek novērotas neparastas spožuma izmaiņas. Pēdējo desmitgažu laikā astronomi ir piedāvājuši dažādas versijas, bet jaunākie novērojumi liecina, ka neviena no tām neder. Meklējumi turpinās.

"Astronomi ir palikuši tumsā un šoreiz mums tas nepatīk," stāsta Kristīne Nikholsa no Stromlo kalna observatorijas Austrālijā. "Mēs esam ieguvuši visplašākos Saulei līdzīgo zvaigžņu pētījumus mūsdienās un ir redzams, ka neviens no iespējamajiem skaidrojumiem neder."

Spožuma izmaiņu noslēpums uzradās 1930tajos gados. Tas skar aptuveni 1/3 daļu no visām Saulei līdzīgajām zvaigznēm Piena Ceļā un citās galaktikās. Ir zināms, ka Saulei līdzīgās zvaigznes sava dzīves cikla noslēgumā kļūst lielas, sarkanas un vēsas, pirms pārvēršas par baltajiem punduriem. Šis etaps ir pazīstams arī kā sarkanie milži. Šajā stadijā tiek novērotas periodiskas spožuma izmaiņas.

"Šādas izmaiņas, kā tiek uzskatīts, rodas tā dēvēto zvaigžņu pulsāciju rezultātā," teica Nikholsa. "Vienkāršiem vārdiem sakot, milzu zvaigzne regulāri paliek lielāka un tad atkal mazāka, spožāka un blāvāka. Tomēr 1/3 no šīm zvaigznēm tiek novērota neizskaidrojama papildus periodiskā spožuma maiņa ilgākā laika periodā."

Lai atrastu iemeslu šai sekundārajai spožumai maiņai, 2,5 gadus astronomi novēroja 58 zvaigznes kaimiņos esošajā galaktikā - Lielajā Magelāna mākonī. Zvaigžņu spektrs tika iegūts ar augstas izšķirtspējas FLAMES/GIRAFFE spektrogrāfu, kas uzmontēts uz ESO VLT teleskopa. Kombinējot iegūtos datus ar citu teleskopu novērojumiem, astronomi ieguva iespaidīgu informāciju par šīm maiņzvaigznēm.

Parasti šāda mēroga pētījumos un datu apjomā, kas tiek iegūts, tiek rastas atbildes un risinājumi kosmiskajiem noslēpumiem, vai vismaz krietni vien samazināts iespējamo teorētisko variantu klāsts. Tomēr šajā gadījumā astronomi ieguva tikai apstiprinājumu, ka neviens no esošajiem skaidrojumiem neder.

"Datu analīzes rezultāti liecina, ka zvaigžņu pulsācijas neizskaidro šo papildus spožuma maiņu," teica pētījuma vadītājs Pīters Vūds. "Vēl viena iespēja bija saistīta ar faktu, ka zvaigzne atrodas dubultzvaigžņu sistēmā, bet mūsu novērojumi nav savietojumi arī ar šo hipotēzi."

Komandai izdevās noskaidrot, ka mehānisms, kas rada neizprotamās spožuma variācijas, ir atbildīgs arī par to, ka milzu zvaigzne izverd matēriju lielos "pikučos" vai diska veidā.

"Ir vajadzīgs Šerloks Holmss, lai atrisinātu šo nepatīkamo noslēpumu," piebilda Nikholsa.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE