Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Sasalusī zvaigzne (2033/0)


Publicēts: 11.04.2008

Atsaucam atmiņā Frensisa Karsaka grāmatu "Atnācēji no nekurienes", kur mehāniskā civilizācija misliki izdzēsa zvaigznes, bet galvenais varonis ar savu komandu tās atkal iededzināja. Karsaka radītajā pasaulē brūnajam pundurim CFBDS J005910.83-011401.3 (turpmāk CFBDS0059) iespējams būtu cerība atkal iedegties...

Jāsaka gan, ka CFBDS0059 nav pilnībā sasalis, bet gan tikai ļoti, ļoti atdzisis zvaigžņu temperatūras mērogos.

Brūno punduri atklāja franču un kanādiešu astronomu komanda, kura saviem pētījumiem izmantoja ESO/NTT teleskopu Čīlē, CFHT un Gemini North teleskopus Havaju salās. Tam tika dots nosaukums CFBDS J005910.83-011401.3. Tā virsmas temperatūra ir tikai 350 grādi pēc Celsija. Brūnā pundura masa pārsniedz Jupitera masu 15-30 reizes. Šī zvaigzne atrodas tikai 40 gaismas gadu attālumā no Saules un tā ir vienpatne.

Attēlā šī zvaigzne redzama kā sarkans punktiņš augšējā kreisajā stūrī.

Brūnie punduri ir starpstāvoklis starp zvaigznēm un milzu planētām, tādām kā Jupiters. Parasti brūnā pundura masa nav lielāka kā 70 Jupiteru masa. To masa ir pārāk niecīga, lai centrā tiktu uzturēta kodolreakcijām vajadzīgā temperatūra. Atšķirībā no Saules, kas visu savu mūžu dedzina ūdeņradi un uztur konstantu iekšējo temperatūru, brūnais punduris pēc rašanās paliek arvien aukstāks un aukstāks.

Pirmais brūnais punduris tika atklāts 1995. gadā. Kopš tā laika ir izdevies atklāt, ka brūnie punduri ir līdzīgi milzu planētām, lai gan jāsaka, ka atšķirības pastāv. Šo zvaigžņu atmosfērā tika atklāti putekļu mākoņi un liels daudzums metāna, gluži tāpat kā Jupitera un Saturna atmosfērā. Tomēr ir divas galvenās atšķirības starp brūnajiem punduriem un gāzes gigantiem. Pirmkārt, ūdens uz brūnajiem punduriem vienmēr ir gāzveida stāvoklī, bet uz milzu planētām tas kondensējas par ledu. Otrkārt, uz brūnajiem punduriem nav konstatēts amonjaks, kas visai lielā daudzumā ir sastopams uz gāzes gigantiem.  CFBDS0059 vēl vairāk atgādina milzu planētu, jo tas ir gan auksts, gan arī uz tā tika konstatēts amonjaks.

Mūsdienās brūnos pundurus iedala divos tipos. L punduriem raksturīga virsmas temperatūra 1200 līdz 2000oC grādu robežās. Šā tipa zvaigžņu atmosfērā atrodas lieli putekļu mākoņi. T tipa punduru virsmas temperatūra ir zem 1200 grādiem pēc Celsija. Šo zvaigžņu spektrālanalīze atklāj metāna klātbūtni atmosfērā. Iespējams CFBDS0059 tiks klasificēts kā pilnīgi jauns punduru tips - Y punduris, jo tas ir izteikti aukstāks kā T tipa punduris un tā atmosfērā tika konstatēts amonjaks. Šī jaunā klase lieliski aizpildītu trūkstošo posmu starp aukstākajām zvaigznēm un milzu planētām.

CFHT/Astronomy & Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE