Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Polārzvaigzne (10124/1)


Publicēts: 29.03.2008

Ieskatu zvaigznēs sāksim ar vienu no pazīstamākajām, ja ne pašu pazīstamāko zvaigzni - Polārzvaigzni. Bieži vien cilvēki domā, ka tā ir visspožākā, atrodas tieši augšā virs mūsu galvām Latvijā un ir Zemei vistuvākā zvaigzne. Lai arī neviens no šiem apgalvojumiem nav pareizs, Polārzvaigzne ir viens no nozīmīgākajiem punktiņiem ziemeļu puslodes debesīs.

Polaris, Polārzvaigzne jeb Mazā lāča Alfa atrodas Mazā lāča zvaigznāja roktura pašā galā. Bieži vien tiek dēvēta arī par Ziemeļu zvaigzni. Tā atrodas ļoti tuvu debesu ziemeļu polam, bet tomēr tā nav precīzi šajā debesu punktā. Ziemeļu debesu pols neatrodas arī tieši virs mūsu galvām Latvijas teritorijā. Lai polārzvaigzne būtu virs mūsu pakauša, ir jābrauc uz Ziemeļpolu. Ja jūs pacelsiet izstieptu roku pret Polārzvaigzni un otru izstiepsiet paralēli horizontam, tad leņķis starp abām rokām būs tik liels, cik liels ir jūsu atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums. Polārzvaigzne ir zvaigzne, kas nekad nenoriet un nekad neuzlec. Tā pastāvīgi atrodas virs mūsu galvām, arī dienas laikā.

Polārzvaigzne katalogos atrodama arī kā HR 424, HD 8890.

Polārzvaigzne ir aptuveni 2 lieluma zvaigzne (Siriuss ir spožākā zvaigzne ar lielumu -1,42) - tikai 48 spožākā. Tā atrodas aptuveni 300 gaismas gadu attālumā no Zemes. Polārzvaigzne ir vairāku zvaigžņu sistēma, kas sastāv no trim zvaigznēm - F7 pārmilža (A zvaigzne) un diviem mazākiem - F3V klases B zvaigzne, kas ap A riņķo 2400 AV attālumā, un Ab zvaigzne punduris, kas atrodas ļoti tuvā orbītā A zvaigznei. Orbītas rādiuss ir tikai 18,5 AV. Viljams Heršels 1780. gadā atklāja Polaris B. Polaris Ab tika atklāta krietni vēlāk - 2006. gadā tika publicēti Habla teleskopa attēli, kuros skaidri bija redzama triju zvaigžņu sistēma.

A zvaigzne ir dzeltenais pārmilzis, kurš ir 2500 reizes spožāks par Sauli. Tā virsmas temperatūra ir aptuveni 6000 K. Masa 6 reizes pārsniedz Saules masu, rādiuss - 45 reizes lielāks kā Saules rādiuss. Zvaigznes kodolā vairs nenotiek kodolreakcijas.

Polārzvaigzne ir tipiska pulsējošā cefeīdu tipa maiņzvaigzne, kas, kā tuvākā šāda tipa zvaigzne, ir daudz pētīta. 1900ajā gadā zvaigznes spožuma svārstības bija aptuveni 8% no vidējās vērtības. Līdz 20. gs. vidum svārstības samazinājās un joprojām ir novērojamas niecīgā apjomā. Kopumā zvaigzne kopš 1900. gada ir palikusi par 15% spožāka. 1900. gadā pulsācijas periods bija 3,97 dienas. Katru gadu pulsācijas periods pieaug par 8 sekundēm. Šobrīd Polārzvaigzne ir aptuveni 2,5 reizes spožākā nekā Ptolomeja laikos.

Polārzvaigzne, kā jau minējām, atrodas gandrīz precīzi uz debesu ziemeļu pola, ap kuru notiek visu zvaigžņu rotācija. Vizuāli šķiet ka Polārzvaigzne stāv uz vietas, bet pārējās zvaigznes ap to riņķo. Šī iemesla dēļ Polārzvaigzne kopš izseniem laikiem kalpo kā atskaites punkts astronomiskajos novērojumos un navigācijā. Patiesībā Polārzvaigzne atrodas 0,7o attālumā ziemeļu debesu pola un vienas nakts laikā tomēr veic rinķveida kustību, uzzīmējot pavisam niecīgu apli. Šī novirze jāņem vērā astrofotogrāfijā, kad teleskopam tiek veikta polārā iestādīšana.

Polārzvaigzne ne vienmēr ir bijusi Ziemeļu zvaigzne. Aptuveni 14 000 gadu agrāk šo uzdevumu pildīja Vega (Liras zvaigznāja alfa), pēc tam Tubāns (Pūķa zvaigznāja alfa). Un pēc daudziem tūkstošiem gadu Polaris atkal būs parasta zvaigzne debesu ziemeļu pola apvidū. Laika posmā no 2100 līdz 2115 Polārzvaigzne atradīsies vēl tuvāk ziemeļu debesu polam nekā patlaban. Šo novirzi izraisa Zemes rotācijas ass izmaiņas.

Polārzvaigzne ir viegli atrodama. Sameklējiet Lielā lāča zvaigznāju, tad atrodiet pašu labējo un augšējo kausa zvaigzni (Meraka), no kuras uz augšu velciet līniju, līdz sasniegsiet samērā spožu zvaigzni. Tā atrodas Mazā lāča astes pašā galā (Mazo greizo ratu roktura galā).

Nelielos teleskopos ir saskatāma ļoti interesanta struktūra, kurā galveno lomu spēlē Polārzvaigzne - saderināšanās gredzens.

Polārzvaigzne ārpus zinātnes robežām

Neskatoties uz Polārzvaigznes plašo pielietojamību, tā nav kļuvusi par populāru zvaigzni zinātniskās fantastikas darbos, spēlēs, filmās un citos izklaides veidos. Līdz šim zināmie ir:

  • DC komiksi, kur ap Polārzvaigzni riņķo divas planētas - Ranna un Tanagāra, uz kurām dzīvoja vanagcilvēki.
  • 1989. gada animētajā seriālā Teenage Mutant Ninja Turtles epizodē Camera Bugged tiek minēti polarizoīdi, kas ir pretīgākie tūristi galaktikā, jo viņu kameras ne tikai nofotografē objektu, bet to "iesūc" sevī.
  • Datorspēlē Escape Velocity Nova Polaris ir kāda grupējuma nosaukums, kas apdzīvo planētas ap Polārzvaigzni.
  • Vēl viena datorspēle - Descent : Freespace - The Great War. Polaris kļūst par jauno zemiešu sacelšanās galvaspilsētu cīņā pret zemiešu un vasudāņu alianci.
  • Polaris populārākā nozare - datorspēles. Frontier : Elite II un Frontier: First Encounters. Polaris ir tāla, neapdzīvota sistēma, ap kuru riņķo daudzas planētas. First Encounters daļā šajā sistēmā notika dažas galvenās sižeta līnijas epizodes.

Latvijas Universitātes botāniskājā dārzā profesora Riharda Kondratoviča vadībā un vēlāk Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte" tiek veikta jaunu, Latvijas apstākļiem piemērotu rododendru šķirņu izveide. Viena no šādām jaunajām šķirnēm ir Polārzvaigzne.

Indiāņu leģenda par Polārzvaigzni

Sensenos laikos, kad pasaule vēl bija jauna, Debesu ļaudis bija nenogurdināmi un daudz ceļoja. Aiz viņiem palika pēdas debesīs. Ja mēs šodien ilgi skatāmies zvaigznēs, mēs redzam, kurp viņi iet.

Tikai viena zvaigzne stāv uz vietas. Tā ir Ziemeļu zvaigzne. Tā nevar ceļot, tā nevar kustēties. Kad viņš agrāk dzīvoja uz Zemes, viņa vārds bija Nagahs - kalnu aita, Šīnoha dēls. Viņš bija drošs, pārgalvīgs un spēcīgs. Viņa tēvs ļoti lepojās ar savu dēlu un abās ausīs iekāra lielus auskarus un paaugstināja pār citiem.

Katru dienu Nagahs kāpelēja un kāpelēja. Viņš meklēja visneuzveicamākos un augstākos kalnus, kāpelēja, dzīvoja tur un bija laimīgs. Kādu dienu viņš atrada ļoti augstu smaili. Tās nogāzes bija gludas un stāvas. Nagahs apņēmās uzkāpt tur augšā.

Nagahs ceļoja apkārt pa kalniem un meklēja taciņu, bet nevarēja atrast neko pat tai līdzīgu. Tikai augstas un stāvas klintis. Šis bija pirmais kalns, kurā Nagahs nevarēja uzkāpt. Viņs domāja, ko lai iesāk, jo uzskatīja, ka tēvs būs apkaunots, ja dēls nevarēs iekarot šo virsotni. Vinš turpināja ceļot pa kalniem, līdz atrada alu, kas it kā veda lejup. Nagahs nolēma to izpētīt un drīz vien atrada otru alu, kas veda augšup. Tā bija šaura un tumša un pilna ar akmeņiem. Viņš klupa un nobrāza savus ceļus, akmeņi ripoja lejup. Viņa drosme zuda ar katru soli, līdz Nagahs nolēma griezties atpakaļ. Pēc brīža viņš atklāja, ka akmeņi ir aizsprostojuši izeju. Viņam neatlika nekas cits kā turpināt bīstamo ceļu.

Galu galā Nagahs sasniedza virsotni. Viņš bija augstu virs pārējās pasaules, virs mākoņiem un kalniem. Nagahs saprata, ka šeit viņam ir jāmirst, bet viņu pildīja prieks un lepnums par sasniegto.

Viņa tēvs pastaigājās debesīs un meklēja savu dēlu līdz atrada viņu visaugstākās klints virsotnē, kur Nagaham būs jāpaliek līdz savai nāves stundai. Šīnohs pie sevis noteica "Es neļaušu savam drosmīgajam dēlam mirt. Es viņu pārvērtīšu par zvaigzni un nolikšu vietā, kur viņš varēs spīdēt visu laiku un kur visi viņu redzēs. Viņš būs ceļa rādītājs visām dzīvām būtnēm uz Zemes un debesīs."

Un tā Nagahs kļuva par visiem redzamu zvaigzni. Tā vienmēr atrodas vienā un tajā pašā vietā. Ceļinieks, palūkojoties uz šo zvaigzni, vienmēr atradīs ceļu uz mājām, jo Nagahs tam parādīs, kur ir ziemeļi. Tāpēc mēs to saucam par Ziemeļu zvaigzni.

Komentāri

  1. Lolita tieši 13.01.2014 domāja šādi:

    ir jauki.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE