Plankumainā Betelgeize
Publicēts: 14.01.2010
Starptautiskai astronomu komandai, izmantojot interferometrijas metodi, ir izdevies nofotografēt Oriona zvaigznāja sarkanā supermilža Betelgeizes virsmu. Attēlā redzami divi milzīgi, spoži plankumi, kuru izmēri ir līdzvērtīgi attālumam no Zemes līdz Saulei. Tas ir pirmais pierādījums konvekcijas fenomenam uz citas zvaigznes.
Betelgeize ir sarkanais supermilzis, kas atrodas Oriona zvaigznājā aptuveni 640 gaismas gadu attālumā. Šī zvaigzne pilnībā atšķiras no Saules. 600 reizes lielāka un izstaro aptuveni 100 000 reizes vairāk enerģijas. Bet, kā redzams, arī uz šāda spīdekļa ir novērojami gaišāki un tumšāki plankumi jeb aukstākas un siltākas vietas. Visticamāk šīs struktūras ir konvekcijas procesa rezultāts.
Betelgeize ir labs interferometrijas mērķis, jo tā ir liela un spoža. Izmantojot vienlaicīgi trīs teleskopus no IOTA interferometrijas masīva Arizonā, astronomiem izdevās iegūt ļoti precīzus un detalizētus datus, kurus, apstrādājot ar diviem algoritmiem, varēja pārveidot ļoti detalizētā virsmas attēlā. Netālu no zvaigznes centra redzami divi lieli un spoži plankumi.
Arī agrāk bija izdevies iegūt Betelgeizes attēlus, lai gan ne tik detalizētus un kvalitatīvus.
Analizējot plankumus, izdevās noskaidrot, ka to temperatūra atšķiras par aptuveni 500 grādiem, ja salīdzina ar vidējo zvaigznes temperatūru, kas ir 3600 K. Lielākais no abiem plankumiem aizņem aptuveni ceturto daļu no zvaigznes virsmas. Tā ir būtiska atšķirība no Saules konvekcijas šūnām, kas ir daudz smalkākas struktūras un reti kad pārsniedz 1/20 daļu no Saules rādiusa.
Konvekcija ir mehānisms, kas varētu būt nozīmīgs process masas zuduma fenomenam un milzīgajai gāzes izplūdes strūklai, kas agrāk bija novērota uz Betelgeizes. Tieši konvekcijas šūnas ir potenciālās vietas karstas gāzes izplūdei.
On Orbit
Komentāri
