Pārnova no cita redzes leņķa
Publicēts: 10.04.2010
Kopš Galileo Galilejs pirmo reizi pavērsa teleskopu pret debesīm, astronomi savā īpašumā ir ieguvuši instrumentus, kas ļauj palūkoties ļoti tālu un aplūkot pavisam nelielus un blāvus objektus. Tomēr kaut ko mēs joprojām nespējam pārvarēt - ieraudzīt šos objektus telpiskus.
Mūsu teleskopi ļauj aplūkot Visumu tikai no viena skata punkta - Zemes. Pavisam nesen, izmantojot vienkāršu, bet jaudīgu tehnoloģiju, astronomu grupa Armīna Resta (Hārvardas universitāte) vadībā ir palūkojušies uz kādu pārnovu no dažādiem redzes leņķiem
"Viens un tas pats notikums izskatās savādāk, ja jūs skatāties no dažādām Piena Ceļa galaktikas vietām," teica Rests. "Pirmo reizi mums ir izdevies palūkoties uz pārnovu no cita skatu punkta."
Pārnovas atliekas mēs pazīstam kā Cassiopea A. Pārnovas sprādziena gaisma sasniedza Zemi pirms 330 gadiem. Šobrīd līdz Zemei ir nonākusi gaisma, kura ir veikusi garāku ceļu, atstarojoties no starpzvaigžņu putekļu mākoņiem. Šī vājā, atstarotā gaisma ir tā, ko astronomiem izdevās uztvert un izpētīt.
Izmantotā tehnoloģija atgādina atbalss izmantošanu, bet skaņas vietā tiek pielietota gaisma. Ja jūs skaļi kliegsiet alā, skaņas viļņi atstarosies no sienām un nonāks līdz jūsu ausīm kā atbalss. Pārnovas gaisma, pa ceļam uz Zemi, ir atstarojusies no starpzvaigžņu putekļu mākoņiem, kas šajā gadījumā darbojās kā spogulis, radot gaismas atspulgus, kas nāk no dažādām vietām, atkarībā no tā, kur atrodas atstarojošais mākonis.
"Gluži kā spoguļi ģerbtuvē ļauj jums palūkoties uz apģērbu no visām pusēm, starpzvaigžņu putekļu mākoņi atklāj mums dažādas pārnovas puses," skaidroja Rests.
Gan skaņas atbalss, gan gaismas atstarošanās no starpzvaigžņu putekļu mākoņiem rada efektu, ka šie signāli mūs sasniedz ar aizkavēšanos. Tādejādi atstarotā pārnovas gaisma mūs sasniedz simtiem gadu pēc tiešās gaismas.
Šī atstarotā gaisma ir ne tikai vēl viena iespēja izpētīt vēsturisku pārnovu, bet arī palūkoties uz to no cita redzes leņķa, it kā atrodoties citā Visuma nostūrī.
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka pārnovas sprādziens izplatās vienmērīgi uz visām pusēm un izskatās tāds pats no jebkura redzes leņķa. Izpētot gaismas atspulgus, astronomu komanda secināja, ka pārnovas izplatīšanās nenotiek vienmērīgi un pārnovas izskats no dažādiem skatu punktiem atšķiras.
Vienā virzienā gāze, kas lido prom no sprādziena epicentra, pārvietojas par aptuveni 14 miljoniem kilometru stundā ātrāk nekā citos virzienos.
"Šai pārnovai ir divas sejas," teica pētījuma līdzautors Klejs Felovs Raiens Folejs. "Vienā virzienā matērija no zvaigznes tika izsviesta ar daudz lielāku ātrumu."
Agrākajos pētījumos iegūtie rezultāti atbilst Resta grupas atradumam. Piemēram, neitronu zvaigzne, kas radās kolapsējot zvaigznes kodolam, pārvietojas ar ātrumu 1,2 miljoni km/h ātrākajai gāzes plūsmai pretējā virzienā. Iespējams, ka sprādziena rezultātā gāze tika izmesta vienā virzienā, bet neitronu zvaigzne - otrā.
Pārnovas atliekas atrodas aptuveni 16 000 gaismas gadu attālumā. Tur esošā matērija ir uzkarsēta līdz vairāk kā 25 miljoniem oC.
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
