Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

O, B, A, F, G, K, M (4036/2)


Publicēts: 16.03.2008

Varētu padomāt, ka vitamīni, bet daži burti tur neiederas. Ķīmiskie elementie arī nebūs... Kas gan šis ir par mistisku alfabētu? Izrādās, ka tas ir zvaigžņu alfabēts, kas palīdz orientēties to temperatūrā un krāsā.

Visas zvaigznes, ko vien mēs spējam debesīs saskatīt tiek iedalītas pēc to spektra un temperatūras. Izšķir septiņus galvenos zvaigžņu tipus - O, B, A, F, G, K un M.  O un B tipa zvaigznes ir ļoti spožas, bet reti sastopamas. M ir nespodras, bet daudz.

O tipa zvaigznes ir zilā krāsā, to virsmas temperatūra ir virs  25 000 K. Vidējā masa 60 reizes pārsniedz Saules masu, bet diametrs vidēji ir 15 reizes lielāks. Tās ir tik karstas zvaigznes, ka ap šīs klases spīdekļiem planētu veidošanās nenotiek. Oriona Delta ir viena no O klases pārstāvēm.

B tipa zvaigznes ir nedaudz vēsākas - 11 000 līdz 25 000 K, gaiši zilā krāsā. Tās ir arī mazākas nekā O tipa zvaigznes. B tipa pārstāvis ir Rīgels, kas ir Oriona zvaigznāja spožākā zvaigzne. Rīgels ir aptuveni 50 000 reižu spožāks par Sauli. Šis zilais gigants atrodas aptuveni 900 gaismas gadu attālumā. Arī Plejādēs jeb Sietiņā ir sastopamas B klases zvaigznes.

A klases zvaigznes (Sīriuss jeb Suņa zvaigzne, Vega) ir baltā krāsā, bet to virsmas temperatūra ir vairs tikai no 7500 - 11 000 K. A klases zvaigžņu masa Saules masu vidēji pārsniedz tikai 3,2 reizes. Interesanti, ka tieši A klases zvaigznes ir pārsvarā tās, kuras mēs varam saredzēt ar neapbruņotu aci.

F klases zvaigznes ir vēl vēsākas (6000 līdz 7500 K) un to krāsa ir dzeltenīgi balta. To spektrā parādās metāliskās līnijas. Spilgtākie piemēri ir Kanopus un Procions.

G tipa zvaigznes ir mums vispazīstamākās, jo Zeme riņķo ap vienu šādu zvaigzni - Sauli (G2). To krāsa ir dzeltena un virsmas temperatūra savukārt no 5000 līdz 6000 K.

K klases zvaigžņu krāsa ir oranža. Tās parasti ir mazākas nekā Saule un vēsākas. Virsmas temperatūra ir tikai 3500 līdz 5000 K. Pazīstamākie pārstāvji ir Arkturs un Aldebarāns.

M tipa zvaigznes ir sarkanas un aukstas. To virsma sasilst tikai līdz 3500 grādiem pēc Kelvina. Tās ir ļoti nespodras. Betelgeize un Antaress ir M klases zvaigznes.

Protams, ar burtiem vien nepietiek, lai klasificētu zvaigznes, tādēļ ir papildus klasifikācijas. Piemēram, Heršprunga-Rasela diagramma, kura zvaigznes sakārto pēc to spožuma, temperatūras, spektrālās klases un lieluma.

Lielākā daļa zvaigžņu šajā diagrammā atrodas apgabalā, kas raksturo tās kā galvenās secības zvaigznes, kurās notiek kodolsintēzes procesi, kuru rezultātā ūdeņradis tiek pārvērsts par hēliju. Jo spožāka zvaigzne, jo karstāka. Galvenās secības zvaigznes ir stabilas.

Kad zvaigznes dzīve tuvojas noslēgumam, tā pārvēršas par milzi vai supermilzi (supergigantu), kas diagrammā atrodas virs galvenās secības zvaigznēm. Šo zvaigžņu kodolenerģija izsīkst. Galarezultātā zvaigzne uzsprāgst un pārvēršas par baltajiem punduriem, neitronu zvaigznēm vai melnajiem caurumiem.

Papildus burtiem tiek lietoti arābu cipari no 0 līdz 9, kur 0 apzīmē konkrētā tipa karstākās zvaigznes, bet 9 - aukstākās.

Viena no līdz šim atklātajām karstākajām zvaigznēm atrodas planetārajā miglājā NGC 2440, kas atrodas Piena ceļa galaktikā. Baltā pundura virsmas temperatūra ir lielāka kā 200 000 grādi pēc Celsija - 30 reizes karstāka par Sauli un 250 reizes spožāka par to.

Tomēr temperatūru rekordiste ir neitronu zvaigzne, kuras centrā ir 100 miljoniem grādu liela temperatūra pēc Kelvina. Turpretīm Saules kodola temperatūra ir tikai aptuveni 15 miljoni grādu pēc Kelvina.

Komentāri

  1. marija poikane tieši 17.03.2013 domāja šādi:

    skat.

  2. poseidons tieši 17.03.2013 domāja šādi:

    Lielāka Hertzsprung-Russell diagrammas bilde:
    http://ia.terc.edu/images/mod_05/H-R%20Diagram.jpg






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE