No pīšļiem esi cēlies, par pīšļiem tev jāpaliek
Publicēts: 7.04.2010
Jaunākajā Čandras rentgenstaru observatorijas attēlā redzami sabrukušas zvaigznes pīšļi. Putekļi ieskauj arī citas zvaigznes, kuras, kā uzskata zinātnieki, ir daļa no zvaigžņu kopas, kurā sprāga pārnova. Katastrofā izsviestā matērija ar milzu ātrumu lido garām šīm zvaigznēm.
G54.1+0.3 kombinētajā attēlā redzams rentgenstarojums zilganajos toņos, bet Spitzera teleskopa infrasarkano staru dati atainoti zaļā (īsākie viļņu garumi) un sarkanīgi dzeltenā (garākie viļņu garumi) krāsā.
Attēla centrā redzamais baltais punkts ir blīva, ātri rotējoša neitronu zvaigzne jeb pulsārs, kas palicis pāri no sabrukušas zvaigznes. Pulsārs rada spēcīgu, lādētu daļiņu plūsmu, kas izplatās apkārtējā vidē, izgaismojot pārnovā izsviesto matēriju.
Infrasarkanajā spektrā redzamā gāzu un putekļu čaula, kas ieskauj pulsāru, ir radusies no pārnovas atliekām. Aukstie putekļi izplatās apkārtējā vidē, kur tos izgaismo un sasilda pārējās kopas zvaigžņu vēji. Zvaigznēm vistuvākie putekļi ir viskarstākie un redzami dzeltenīgā krāsā. Daļu no putekļiem uzsilda arī pulsāra vējš.
Pārnovas unikālā vide ļauj astronomiem pētīt tās izmestos putekļus, kas parasti ir pārāk auksti, lai tos varētu novērot infrasarkano staru spektrā. Ja šī pārnova nebūtu atradusies zvaigžņu kopā, putekļus nebūtu iespējams novērot, līdz tos neuzkarsētu un neuzlādētu pārnovas triecienvilnis, kas iznīcinātu daudzas putekļu daļiņas. G54.1+0.3 gadījumā astronomi var novērot putekļus, kuri vēl nav pārcietuši šādu iznīcību.
G54.1+0.3 atrodas Bultas zvaigznājā aptuveni 20 000 gaismas gadu attālumā. Attēlā redzamais apgabals ir aptuveni 17 gaismas gadus plats.
Chandra X-Ray Observatory
Komentāri
