No mājām aizbēgusī zvaigzne
Publicēts: 15.05.2010
Masīva zvaigzne steidzas prom no netālu esošās zvaigžņu dzimšanas vietas ar ātrumu 400 000 kilometri stundā. Ar šādu ātrumu ceļojot, līdz Mēnesim varētu aizlidot aptuveni stundas laikā. Zvaigzni no dzimšanas vietas aizbēgt piespieda tās daudz masīvākās māsas.
Bezpajumtniece atrodas miglāja Doradus 30 nomalē. Šis miglājs ir aktīvs zvaigžņu veidošanās reģions netālu esošajā Lielajā Magelāna mākonī. Atklājums liecina, ka miglājā atrodas tuvējā Visumā vismasīvākās zvaigznes. Doradus 30, kas pazīstams arī kā Tarantulas miglājs, atrodas aptuveni 170 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Novērojumi, kas veikti ar trim observatorijām, tai skaitā ar Habla teleskopu, liecina, ka zvaigzne nolidojusi aptuveni 375 gaismas gadus no savas dzimšanas vietas - zvaigžņu kopas R136, kas atrodas 30 Doradus centrā. Šajā kopā atrodas vairākas zvaigznes kuru masa aptuveni 100 reizes pārsniedz Saules masu.
"Tie ir ļoti interesanti rezultāti, jo šādi dinamiski procesi ļoti blīvās, masīvās kopās jau tika paredzēti teorētiskajā līmenī, bet šī ir pirmā reize, kad šāds process ir novērots tiešā veidā," teica Nolans Volborns no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta. "Daudz mazāk masīvas zvaigznes, kas aizbēgušas no mazākā Oriona miglāja, tika atklātas vairāk kā pirms pusgadsimta, bet šis ir pirmais iespējamais apstiprinājums jaunākajām prognozēm, kas attiecināmas uz vismasīvākajām jaunajām kopām."
Bēgošās zvaigznes var rasties vairāku procesu rezultātā. Zvaigzne var mijiedarboties ar vienu vai divām smagākām radiniecēm masīvā un blīvā kopā, un tad tā tiek izsviesta ārpus kopas. Tāpat zvaigzni var "izmest" pārnovas sprādziens dubultzvaigžņu sistēmā, kad pirmā sprāgst masīvākā zvaigzne.
"Tiek pieņemts, ka R136 ir pietiekami jauns, 1 līdz 2 miljonus gadus jauns, lai pat vismasīvākās kopas zvaigznes vēl nebūtu uzsprāgušas kā pārnovas," teica Denijs Lenons no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta. "Tas nozīmē, ka zvaigzne izmesta dinamiskas mijiedarbības rezultātā."
Astronomi šo zvaigzni izseko kopš 2006. gada, kad to pamanīja Jana Hovarta vadītā astronomu grupa ar Anglo-Austrālijas teleskopu. Novērojumi liecināja, ka klaidone ir ļoti karsta, masīva, zilgani balta zvaigzne, kas atrodas relatīvi tālu no jebkuras kopas, kurās parasti mājo šādas zvaigznes.
Pavisam nejaušu pavedienu atrada Habla teleskopa astronomi, kad viņi izmantoja šo zvaigzni, lai kalibrētu COS instrumentu, kas tika uzstādīts 2009. gada maija labošanas un apkopes misijas laikā. Spektroskopiskie novērojumi ultravioletajā diapazonā, kas tika veikti 2009. gada jūlijā, atklāja, ka šīs zvaigznes radītais vējš norāda uz to, ka zvaigzne ir aptuveni 90 reizes masīvāka par Sauli. Tas nozīmē, ka zvaigzne nav vecāka par 1 līdz 2 miljoniem gadu, jo tik masīvas zvaigznes mūžs ilgst tikai dažus miljonus gadu.
Pārmeklējot Habla teleskopa arhīvu, tika atrasts vēl kāds svarīgs pierādījums. 1995. gadā ar platleņķa kameru WFPC 2 uzņemtajā fotogrāfijā bija redzams, ka zvaigzne atrodas olas formas dobuma vienā galā. Dobuma mirdzošās malas norādīja uz tās mājvietu - 30 Doradus.
Spektroskopiskie pētījumi, kas tika veikti ar ESO VLT teleskopu, atklāja, ka zvaigznes ātrums ir konstants un neliecina, ka tas ir dubultzvaigžņu sistēmas komponentes orbitālais ātrums. Tās ātrums ir neparasts attiecībā pret apkārtējo vidi, norādot, ka tā ir aizbēgusi zvaigzne.
Pētījumos tika arī noskaidrots, ka gaisma, kas nāk no šīs zvaigznes, ir no vienas, masīvas zvaigznes nevis kombinēta no divām, mazākas masas zvaigznēm. Bēgle ir aptuveni 10 reizes karstāka par Sauli.
Iespējams, ka šajā reģionā šī nav vienīgā zvaigzne, kas aizbēgusi no savām mājām. Aiz 30 Doradus robežām ir atrastas vēl divas ļoti karstas un masīvas zvaigznes. Astronomi uzskata, ka arī šīs zvaigznes varētu būt izmestas no to dzimšanas vietām. Pētījumi tiks turpināti, lai noskaidrotu, vai šīs zvaigznes ir no 30 Doradus mākonī dzimušajām.
Aizbēgusī zvaigzne turpinās savu ceļu cauri kosmosam un kādu dienu beigs savu dzīvi pārnovas sprādzienā, aiz sevis, visticamāk, atstājot melno caurumu.
Hubble Site
Komentāri
