Nepastāvīgā pastāvība
Publicēts: 23.07.2008
Kas gan nepazīst šo zvaigzni? Spīdeklis, pēc kura ceļotāji, jūrasbraucēji, ģeogrāfi un citi zinātnes vīri orientējušies ziemeļu puslodē. Zvaigzne, kas nekad nenoriet un spīd virs mūsu galvām. Šekspīra Jūlijs Cēzars paziņoja, ka "es esmu pastāvīgs kā Ziemeļu zvaigzne". Kā izrādās, nemaz tik pastāvīga tā nav.
Polārzvaigzne ir viena no labāk izpētītajām cefeīdu tipa maiņzvaigznēm un 1a tipa supermilzis. Tās spožuma variācijas pēdējā gadsimta laikā ir pastāvīgi samazinājušās, liekot zinātniekiem domāt, ka zvaigzne lēnām mirst. 20. gadsimta sākumā spožuma variācijas bija 10% ik pa četrām dienām. Pirms desmit gadiem starpība spožumā bija vairs tikai 2%. Pavisam nesen starptautiska zinātnieku komanda publicēja pēdējos pētījumus, kuros redzams, ka Polārzvaigznes spožuma maiņa atkal pieaug. Patlaban tā ir sasniegusi 4%.
Astronomi vēroja Polārzvaigzni, cerībā, ka tās vibrācijas apklusīs pavisam, bet par pārsteigumu Hansam Bruntam no Sidnejas universitātes un viņa komandai, zvaigznes spožuma izmaiņas atkal pastiprinās.
Novērojumi tika veikti ar nelielu teleskopu, kas atrodas uz jau nestrādājošā NASA kosmiskā infrasarkano staru teleskopa WIRE. Doktors Alans Pennijs saviem pētījumiem izmantoja SMEI kosmisko kameru, kas sākotnēji bija paredzēta Saules matērijas izsviedes procesu novērošanai. Paralēli Bruntam un Pennijam, novērojumus veica arī profesors Džoels Ītons no Tenesijas universitātes, kas izmantoja AST spektroskopisko teleskopu Arizonā.
Līdz šim Polārzvaigzne bija vienīgā cefeīdu tipa maiņzvaigzne, kuras spožuma maiņa lēnām samazinājās. Astronomi uzskatīja, ka šī zvaigzne noveco un tādēļ mainās tās struktūra, kuras rezultātā zvaigzne vairs nav nestabila. Polārzvaigznes modelis tika pieņemts kā viens no zvaigžņu novecošanas veidiem. Tagad šī maiņzvaigzne nezināmu iemeslu dēļ atkal ir "ieslēgusies".
Kas gan ir atmodinājis šo zvaigzni? Vai tas ir agonijas mirdzums? Varbūt tā pat netaisās beigt savu eksistenci? Astronomi ir nolēmuši turpināt pētījumus, lai noskaidrotu, kas gan ir noticis ar nemainīgo Ziemeļu zvaigzni.
Physorg
Komentāri
Apsis tieši 24.11.2008 domāja šādi:
Es Esmu jau lasijis par sho pulsivo ipashibu tieshi polarzvaigznei.Ja nemaldos tad 1980 noskaidrojaas ka shi pulseshana nav, ka sakotneji pienemts, liecinajums neaktivai zvaigznei,bet gan ap Polarzvaigzni orbita esosha pundurzvaigzne, kura ar atrumu 3.6dienas aprinkjo savu saimnieku, tadejadi radot spektralo polarzvaigznes aptumsumu...Un pamats tam ka Polarzvaigzne palika arvien tumshaka ir tads ka vina ar atrumu 17km/s attalinajas no zemes....kapec tagad notiek otradi man nav ne mazakas nojausmas.