Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Nekurienes vidū (3214/6)


Publicēts: 28.07.2008

Viens no astronomijas stūrakmeņiem ir Kopernika princips - visums lielos mērogos ir homogēns un izotrops. Vienkāršiem vārdiem sakot - neatkarīgi no atrašanās vietas plašajā visumā, debesis vienmēr izskatīsies līdzīgas. Protams, ir novērojama zvaigžņu un galaktiku "čupošanās", bet vidusmērā blīvumam šeit būtu jābūt tādam pašam kā 100 gaismas gadus tālāk. Bet, padomājiet tikai, ja nu šis stūrakmens ir maldīgs? Ja viens no galvenajiem principiem, uz kura balstīta astronomija, ir nepareizs?

Pamatojoties uz Kopernika principu, astronomi ir paredzējuši izvairīgās un mistiskās tumšās enerģijas esamību. Tumšā enerģija paātrina visuma izplešanos. Bet, ja visums nav homogēns un izotrops, ja Saules sistēma atrodas milzīga tukšuma vidū, kur vidējais blīvums ir daudz mazāks nekā citos visuma reģionos, tad tumšās enerģijas eksistence ir apdraudēta. Pēkšņi 1a tipa supernovas gaismas anomālijas vairs nav nekas neparasts un neapstiprina tumšās enerģijas eksistenci. Pati tumšā enerģija vairs nav nepieciešama, lai izskaidrotu visuma būtību.

Tumšā enerģija, kā mēs zinām, ir hipotētiska enerģija, kas izplatīta visumā un rada novērojamo visuma izplešanos. Šī enerģija sastāda aptuveni 73% no visas visuma masas-enerģijas. Kādi ir pierādījumi, ka šāda enerģija patiešām eksistē? Viens no galvenajiem "ieročiem" ir sarkanās nobīdes novērojumi tāliem objektiem, kuru spožums ir zināma vērtība. Kādi objekti nodrošina šo spožuma etalonu?

1a tipa supernova ir šis standarts. Neatkarīgi no vietas, kur tās uzsprāgst novērojamā visuma ietvaros, to sprādziena enerģija vienmēr ir viena un tā pati. 1990to gadu vidū astronomi novēroja, ka tālu novietota 1a tipa supernova ir nedaudz blāvāka, nekā tai vajadzētu būt. Pieņemot, ka Kopernika princips ir pareizs, jāsecina, ka visums ne tikai izplešās, bet uz to darbojas spēks, kas izplešanos paātrina. Tā radās noslēpumainā tumšā enerģija. Tagad šis jēdziens tiek plaši izmantots. Tumšās enerģijas ieviešana izskaidro 1a supernovas satumšināšanos.

Timotijs Kliftons no Oksfordas universitātes Lielbritānijā ir publicējis rakstu, kurā izskata iespēju, ka Kopernika princips varētu nebūt pareizs. Iespējams mēs dzīvojam tādā visuma nostūrī, kur debesis nav tādas pašas kā citur. Varbūt Saules sistēmas apkārtne nav tik blīva un viendabīga? Tad šādas 1a tipa supernovas satumšināšanās nav anomālija, kuras izskaidrošanai nepieciešams nenotverams spēks. Tad vairs nebūtu nepieciešamas eksotiskas vielas, gravitācijas izmaiņas un papildus dimensijas.

Ja mēs dzīvotu izteikta tukšuma vidū, tad laika un telpas ģeometrija būtu pavisam savādāka. Gaismas ceļš tiktu izmainīts. Lai arī šķiet, ka šāds tukšums nav iespējams, pilnībā noliegt to nevar. Ja pierādītos, ka Saules sistēma un tuvākais novērojamais visums tiešām atrodas šādā milzīgā retinātā vidē, tad Kopernika likums un daudzi citi kosmoloģijas stūrakmeņi tiktu iznīcināti. Tā būtu revolūcija.

Vai ir vērts apšaubīt tik senas patiesības? Lai arī Kliftona pieņēmumi patlaban ir tīras spekulācijas, tie rosina pārdomāt mūsu zināšanas par visuma uzbūvi un to, vai mēs esam gatavi pārbaudīt fundamentālās patiesības, vai arī pieņemt tās kā neapšaubāmas reliģiskas dogmas.

Universe Today

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 29.07.2008 domāja šādi:

    Godīgi sakot, man kā absolūtam profānam, ideja ka Visuma apgabalos ir dažāda blīvuma pakāpe, liekas loģiskāka kā kādas hipotētiskas, nenovērojamas tumšās enerģijas klātbūtne. Visu cieņu Kopernikam, bet jāņem vērā viņa laika ierobežotās novērošanas iespējas.

  2. dzimmijs13 tieši 31.07.2008 domāja šādi:

    Tikko kā izlasīju IZ rakstu "Tumšā matērija satur kopā Visumu", tur pat nebija pieļauta iespēja, ka tāda "neeksistē", runa bija tikai par tās neizskaidroto 'dabu'. Katrā gadījumā, šķiet ka 'absolūto patiesību'laikmets aizgājis uz neatgriešanos.

  3. Māris tieši 15.08.2008 domāja šādi:

    Esmu daudz lasījis un domājis par tumšo enerģiju un matēriju. nu nekad neizraisa pārliecību tās eksistence, drīzak izklausās pēc misticisma. Par Kopernika principu arī esmu daudz domājis un domāju, ka tas ir pareidz ne pārāk lielos mērogos.
    Man domat, ja pieņem, ka reiz ir noticis Lielais sprādziens, tad visumam šobrīd būtu jāizskatās kā dobai lodei, kur spradziena centrs un tā apkārtne ir relatīvi tukšs, jo visa viela ir tikusi aizsviesta pa malām un matērija ir koncentrējusies noteiktā attalumā no sprādziena centra. Līdzīgi, kā Supernovas ilgu laiku pēc sprādziena. Līdz ar to arī gaismas ceļam nevajadzētu būt pa apmēram taisni caur visumu, bet šīs "dobās lodes" sienu, jo kopejā Visuma gravitacija tur ir lielāka un staru pievelk nekā dobajā lodē

    Esmu arī lasījis, ka esot atklāts ļoti liels "tukšs" apgabals, kas varētu arī sakrist ar manu Visuma ka "dobas lodes" teoriju.

    Ko teiktu par to redaktors?

  4. cydonia tieši 16.08.2008 domāja šādi:

    >Māris

    maz mēs zinām par lielo visumu. es tā ka vairāk atbalstu viedokli, ka visums ir sevī noslēgts, un lai to izskaidrotu vajadzēs vairāk par 3 dimensijām, kurās atrodas tavs "dobās lodes" modelis. drīzāk jau palīdzēs superstīgu m-teorija.

  5. >Cydonia tieši 17.08.2008 domāja šādi:

    >Cydonia

    Taisnība- mēs zinam maz par lielo Visumu, taču "Dobā lode" it kā loģiski izriet no Lielā sprādziena teorijas. Jautājums, vai astronomi nav atraduši pazīmes, kas par to liecinātu- milzīgi tukši apgabali... Tas, ko mēs redzam 13-14 miljardus gaismas gadu attālumā- atrodas mums kautkur blakus un paskatītos pretēja virzienā redzētu tās pašas galaktikas tikai no otra sāna tepat tuvumā.

    Līdz šim ir pieņemts akademiskajā tradicionālaja astronomijā lasīt, ka lielu sarkano nobīdi izsauc Doplera efekts, bet par gravitācijas radīto efektu nekur nevar atrast. Saskaņā ar "Habla likumu" Sarkanā nobīde ir jo lielāka, jo tālāk atrodas galaktika. Vai nav nekad pieņemts, ka sarkano nobīdi varetu izsaukt gravitācijas efekti. Ja pieņem, ka stars nāk cauri telpai, uz to iedarbojas "ceļā satiktā" gravitāte un gaismas vilni "izstiepj" garāku. Jo lielāku attalumu vilnis ir nogājis, jo izstieptāks tas ir. Varētu būt alternatīva interpretācija Habla likumam...... Šaja skaidrojumā galaktikas neattalinās paātrinati un nevajag tumšo matēriju. Mans "Dobās lodes" visuma modelis jau arī ir sevī noslēgts- tam ir lodes forma un ja mes iedomajamies punktu uz šīs lodes un dodamies pa lodes virsmu jebkurā virzienā, tad turpinot iet mes varam atnākt tai pašā vieta kur izgajām.

    Superstīgu teorija jau nav pretrunā ar Dobās lodes modeli. Tā skaidro daļiņu uzbūvi.

  6. Māris tieši 17.08.2008 domāja šādi:

    Sorry, tās iepriekšējās doma no Maris to Cydonia. Redakcijai, ja iespejams, tad izlabot. Paldies!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE