Nātrijs pret novecošanu
Publicēts: 30.05.2013
Astronomi paredz, ka Saulei līdzīgas zvaigznes to dzīves noslēgumā nometīs lielāko daļu savas atmosfēras. Tomēr jaunākie lielas zvaigžņu kopas novērojumi, kas tika veikti ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), atklāja, pretēji gaidītajam, ka lielākā daļa pētāmo zvaigžņu vispār nesasniedza šo stadiju. Starptautiska zinātnieku komanda atklāja, ka viens no noteicošajiem zvaigžņu dzīves noslēguma scenārija faktoriem ir nātrija daudzums.
Tiek uzskatīts, ka zvaigžņu evolūcija un jo īpaši to dzīves noslēguma fāzes ir labi zināmi procesi. Detalizēti datormodeļi prognozē, ka Saulei līdzīgas masas zvaigznes savas dzīves noslēgumā kļūst par asimptotisko milzu zvaigzni, kurā vēl notiek kodolsintēzes reakcijas. Šajā stadjā zvaigzne izmet kosmosā lielu daļu savas masas gāzu un putekļu veidā.
Izmestā matērija galarezultātā var tikt izmantota nākamo paaudžu zvaigžņu radīšanā. Šis masas zuduma un piedzimšanas procesu saistība palīdz izprast un izskaidrot Visuma ķīmiskās uzbūves evolūciju. Zvaigznes dzīves laikā radušies elementi ir nepieciešami arī jaunu planētu izveidei, kā arī tie ir dzīvībai nepieciešamas sastāvdaļas.
Zvaigžņu teorijas eksperts Saimons Kembels no Monaša universitātes Astrofizikas centra Austrālijā caurskatīja senākus pētījumus un atklāja intriģējošas norādes, ka dažas zvaigznes kaut kādā veidā neseko prognozēm un pilnībā var ignorēt asimptotisko milzu zvaigžņu fāzi.
"Zvaigžņu modelēšanas zinātniekam šī ideja šķita traka! Saskaņā ar mūsu modeļiem, visas zvaigznes sasniedz asimptotisko milzu zvaigžņu stadiju," skaidroja Kembels. "Es divreiz pārbaudīju visus agrākos pētījumus, bet atklāju, ka šis aspekts nav izpētīts pietiekami labi. Es nolēmu pats veikt nelielu izpēti, lai gan man ir pavisam niecīga pieredze novērojumu veikšanā."
Kembela vadītā komanda izmantoja Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), lai ļoti rūpīgi izpētītu dienvidu puslodē redzamajā Pāva zvaigznājā esošo lodveida zvaigžņu kopu NGC 6752. Tajā ir gan pirmās, gan otrās paaudzes zvaigznes. Abas paaudzes iespējams diferencēt pēc nātrija koncentrācijas šajās zvaigznēs.
"Daudzu objektu augstas izšķirtspējas spektrogrāfs FLAMES ļāva mums iegūt patiesi augstas kvalitātes datus vienlaicīgi par 130 zvaigznēm. Tādēļ mēs varējām novērot lielu daļu lodveida zvaigžņu kopas vienā piegājienā," piebilda Kembels.
Rezultāti bija pārsteidzoši. Visas asimptotiskās milzu zvaigznes bija pirmās paaudzes zvaigznes, kurās bija vērojama zema nātrija koncentrācija. Savukārt otrās paaudzes zvaigznes ar augstu nātrija koncentrāciju nebija iekļuvušas asimptotisko milzu zvaigžņu fāzē. Tādu zvaigžņu bija aptuveni 70%.
"Šķiet, ka zvaigznēm, lai tās pārietu asimptotisko milzu zvaigžņu fāzē, ir nepieciešama diēta, kam raksturīga niecīga nātrija koncentrācija. Jāņem vērā, ka šī neatbilstība nozīmē, ka mūsu datormodeļi ir nepilnīgi," teica Kembels.
Zinātnieki uzskata, ka līdzīga rakstura rezultāti būs gaidāmi, veicot arī citu kopu izpēti.
ESO
Komentāri
Susurss tieši 7.06.2013 domāja šādi:
Kāpēc šādu rakstu nevar papildināt ar pāris rindiņām par Na koncentrāciju Saulē?
Redaktors tieši 7.06.2013 domāja šādi:
Na koncentrāciju noteikti varēs atrast šajā publikācijā... un ne to vien.
http://www.astro.washington.edu/courses/astro557/asplund.pdf
Jupis tieši 7.06.2013 domāja šādi:
Asimptotiskais, ne asimptomātiskais milžu zars :)
Redaktors tieši 7.06.2013 domāja šādi:
Vajadzētu būt korekti tagad.