ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kur sākas zvaigzne?


Publicēts: 12.12.2013

Zvaigznes ir gan lielas, gan mazas. Tās var būt gan desmitiem reižu lielākas par Sauli, gan daudzreiz mazākas. Tomēr robeža, pie kuras astronomisks objekts jau būtu uzskatāms par zvaigzni, nav īsti nosprausta. Ir zināms tas, ka objekts, kas atrodas zem šīs robežas, nespēj kodolā uzturēt kodolsintēzes reakcijas. Tas ir brūnais punduris.

Pētījumā, kuru veica Džordžijas štata universitātes speciālisti, ir izdevies novērot teorētiski prognozēto robežu starp zemas masas zvaigznēm un brūnajiem punduriem. Zinātnieki izmantoja SOAR 4,1 metru teleskopu un SMARTS 0,9 metru teleskopu, kas abi atrodas Cerro Tololo Starp-Amerikas observatorijā (CTIO) Čīlē.

Lielāko daļu dzīves zvaigznes pakļaujas noteiktiem likumiem un pieder tā dēvētajai galvenajai secībai, kuras ietvaros starp zvaigznes starjaudu un temperatūru vai starjaudu un rādiusu pastāv noteiktas attiecības. Mēs varam iztēloties zvaigznes kā balonus. Jo vairāk matērijas, jo lielāks balons, jo lielāks rādiuss. Brūnajos punduros darbojas citi fizikas likumi, tādēļ arī to uzvedība atšķiras. Brūnā pundura iekšējie slāņi vairāk atgādina atsperu matraci. Pievienojot papildus matēriju, tie saspiežas. Tādēļ, palielinoties masai, brūno punduru izmērs samazinās.

"Lai atšķirtu brūnos pundurus no zvaigznēm, mēs mērījām gaismas daudzumu objektiem, kuri atrodas tuvu teorētiskajai zvaigžņu/brūno punduru robežai," pastāstīja doktors Serdžio Dītrihs. "Ļoti rūpīgi noteicām attālumu līdz tiem. Izmantojot noteiktus fizikas likumus, aprēķinājām šo objektu temperatūru un rādiusu. Novērojumi liecina, ka līdz aptuveni 2100K robežai, temperatūrai samazinoties, samazinās rādiuss, kā tas ir gaidāms zvaigžņu gadījumā. Pēc tam seko pārrāvums, kurā objekti netika novēroti. Tad seko objekti, kuru rādiuss pieaug, pazeminoties temperatūrai, kā būtu jābūt brūno punduru gadījumā."

"Tagad mēs varam norādīt temperatūru (2100K), rādiusu (8,7% no Saules rādiusa) un starjaudu (1/8000 no Saules starjaudas) un teikt, ka galvenā secība beidzas šeit," skaidroja pētījuma līdzautors Tods Henrijs.

Šis pētījums sniedz atbildes ne tikai uz fundamentāliem zvaigžņu astrofizikas jautājumiem, bet palīdzēs sašaurināt potenciāli apdzīvojamo planētu kandidātu loku. Tā kā brūnie punduri atdziest laika periodā, kas ilgst tikai miljoniem gadu, planētas, kuras varētu riņķot ap šiem objektiem, ir vājas kandidātes dzīvības attīstībai. Toties zemas masas zvaigznes nodrošinātu konstantu temperatūru un zemu ultravioletā starojuma intensitāti miljardiem gadu ilgi. Zinot temperatūru, pie kuras beidzas zvaigznes un sākas brūnie punduri, astronomi varēs noteikt, ap kuriem objektiem meklēt dzīvības attīstībai labvēlīgas planētas.

Tā kā brūnie punduri atdziest neatgriezeniski, tie ir uzskatāmi par tādu kā makroskopisku tumšo matēriju, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, cik liela daļa Visuma matērijas slēpjas šajos atdzisušajos brūnajos punduros.

National Optical Astronomy Observatory

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!