ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kosmisko putekļu strūklaka


Publicēts: 7.02.2009

Putekļi ir visur kosmosā, tā ka biezs, taču neskatoties uz to, astronomiem par šo parādību ir zināms gaužam maz. Putekļi ir arīdzan diezgan netverami, jo tie pastāv apmēram 10 000 gadu, niecīgs laika sprīdis vidējas zvaigznes evolūcijā.

”Mēs ne tikai nezinām, kas tie īsti ir, mēs arī nezinām no kurienes tie rodas un kā nonāk kosmosā.” saka Donald York (professor, University of Chicago). Tagad York un grupai viņa līdzstrādnieku palaimējās novērot dubultzvaigznes sistēmu HD 44179, kura iespējams veido putekļu strūklaku. Šim atklājumam var būt ievērojamas sekas, jo putekļi spēlē svarīgu lomu zvaigžņu rašanās teorijās.

Dubultzvaigznes sistēma atrodas ar gāzi un putekļiem pilnā miglājā 2 300 gaismas gadu attālumā no Zemes. Viena no zvaigznēm, liela, veca, šķiet arī ir putekļu avots. Šādas zvaigznes, atšķirībā no Saules, jau ir sadedzinājušas visu ūdeņradi, sabrukušas un šobrīd dedzina nākamo pieejamo degvielu, hēliju.

Pārejas laikā starp ūdeņraža un hēlija dedzināšanu, kas ilgst dažus desmitus tūkstošu gadu, šīs zvaigznes zaudē savas atmosfēras ārējo daļu. Iespējams putekļi veidojas šajā atdziestošajā līmenī un zvaigznes starojuma spiediens tos aiznes prom kopā ar ievērojamu gāzes daudzumu.

Dubultzvaigžņu sistēmā, ap mazāko zvaigzni, kura attīstās lēnāk, var veidoties disks no materiāla ko piegādā lielākā zvaigzne. ”Astronomi bieži ir saskārušies ar parādību, kad diski veido strūklas, kas izsviež daļu materiāla ārpus sistēmas”, skaidro York.

Dubultzvaigznes sistēma periodiski tika novērota septiņu gadu garumā. ”Mūsu novērojumi liecina, ka visticamāk, gravitācijas spēku iedarbība liek materiālam pārceļot no lielākās zvaigznes uz mazāko, Saulei līdzīgo kaimiņu. ”Daļa materiāla nonāk diskā un apmēram 500 gadu laikā pa spirāli tuvojas mazākajai zvaigznei. Brīdi pirms to aprīt, mazākā zvaigzne daļu matērijas izsviež divās pretējās strūklās, kuras sauc par bipolārām strūklām. Smagākos elementus, dzelzi, niķeli, silīciju, kalciju, kas kondensējās graudiņos, mēs redzam kā kosmiskos putekļus.

Kosmisko putekļu ražošanas process līdz šim bija izvairījies no mūsu teleskopiem. Iespējams tāpēc, ka ilgst tikai kādus 10 000 gadus. Taču tagad, zinot ko īsti meklējam, līdzīgu ainu varam novērot arī citur Galaktikā. ”Iespējams, kopš Galaktikas izveidošanās tas noticis jau simtiem miljonu reižu.”

 

 

University of Chicago
Rakstu sagatavoja Ints

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!