Kad zvaigznes iznīcina teorijas
Publicēts: 23.03.2009
Mūsdienās astronomi ir izstrādājuši detalizētas versijas par to, kāda tipa zvaigznes iet bojā supernovas sprādzienā. Lai šīs idejas pārbaudītu, ir nepieciešams noķert zvaigzni, kura vēl nav uzsprāgusi un novērot kā tā sevi iznīcina. Tādejādi zinātieki iegūtu ļoti vērtīgu informāciju par sākotnējo zvaigzni, no kuras pēc sprādziena gandrīz nekas nav palicis pāri.
Habla teleskops šajā gadījumā ir darbojies kā novērošanas kamera, kas nofotografējusi nozieguma vietu. Habla teleskopa arhīvā atrodamas bezgala vērtīgas fotogrāfijas, kurās kādā galaktikā redzama zvaigzne aptuveni astoņus gadus pirms vērienīgā sprādziena. Šo zvaigzni bija viegli atrast, jo tā bija viena no spožākajām galaktikas zvaigznēm.
Atklājums sašūpoja līdzšinējo supernovu teoriju. Noslēpumu un neatbildētu jautājumu palika tikai vairāk.
Supernovā uzsprāgusī zvaigzne piederēja pie spožajām, zilajām maiņzvaigznēm (LBV). Šādas zvaigznes noteiktā laikā tiešām uzsprāgst kā supernovas, bet konkrētais izpētes objekts to izdarīja negaidīti pāragri. Zvaigzne, pirms tā uzsprāga 2005. gadā, bija aptuveni miljons reižu spožāka nekā Saule. Zvaigzne bija aptuveni 100 reizes masīvāka nekā Saule. Tā nebija pietiekami veca, lai būtu izveidojies masīvs dzelzs kodols.
"Tas varētu nozīmēt to, ka mūsu pieņēmumi par masīvu zvaigžņu evolūciju ir pilnīgi nepareizi, un teorijas nāksies pārstrādāt," pastāstīja Avišajs Gal-Jams no Veismana zinātnes institūta Izraēlā.
Supernovas sprādziens SN 2005gl tika novērots 2005. gada 5. oktobrī šķērsotajā spirālveida galaktikā NGC 266. Par laimi Habla teleskops bija šo galaktiku fotografējis jau 1997. gadā, kur šī zvaigzne ir redzama kā spožs, aptuveni -10,5 lieluma objekts.
Īpaši masīvas un spožas zvaigznes, kuru masa ir aptuveni 100 Sauļu masas un vairāk, tādas kā Eta Carinae Piena Ceļa galaktikā, saskaņā ar pieņemto teoriju, vispirms zaudē visu ūdeņraža apvalku un tikai pēc tam uzsprāgst kā supernovas. "Šie novērojumi atklāj, ka mēs vēl daudz ko nezinām par LBV zvaigžņu tipa evolūciju. Mums jāturpina vērot Eta Carinea. Tā mūs vēl var pārsteigt," piebilda supernovu eksperts Mario Livio no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta Baltimorā.
"Supernovas cilmes zvaigznes identifikācija parāda, ka vismaz dažos gadījumos masīvas zvaigznes uzsprāgst pirms tās ir zaudējušas ūdeņraža apvalku, kas liecina, ka kodola un apvalka attīstība, iespējams, nemaz nav tik cieši saistīti procesi. Šāds atradums liek pārvērtēt zvaigžņu evolūcijas teoriju," teica pētījuma līdzautors Duglass Leonards no Sandiēgo universitātes Kalifornijā.
Viena no versijām varētu būt, ka SN 2005gl izcelsmes avots ir dubultzvaigžņu sistēma, kas saplūda vienā zvaigznē. Tādejādi tiktu uzkurinātas kodolreakcijas, zvaigzne kļūtu ārkārtīgi spoža, maldinot zinātniekus, nosakot tās patieso vecumu. "Paliek iespēja, ka pastāv vēl kādi mehānismi, kas izraisa supernovas," stāstīja Gal-Jams.
Zinātnieki informēja, ka supernovas sprādzienā tika izmesta salīdzinoši neliela zvaigznes masa. Visticamāk lielākā daļa kolapsēja, izveidojot zvaigžņu masas melno caurumu, kura masa varētu būt 10 līdz 15 Sauļu masas. "Iespējams, mēs esam palaiduši garām kaut ko būtisku izpratnē par to, kā superspožas zvaigznes zaudē savu masu," piebilda Gal-Jams.
Hubblesite
Komentāri
