Jaunās planetārās sistēmas
Publicēts: 19.06.2010
Izmantojot abus 10 metru Keck teleskopus, astronomi ielūkojās protoplanetārajos diskos, kuru centrā veidojas jaunas zvaigznes. Komanda izpētīja 15 jaunas Piena Ceļa galaktikas zvaigznes, kuru masa 0,5 līdz 10 reizes pārsniedz Saules masu.
Izmantojot Keck interferometru, ir izdevies novērot procesus, kas notiek uz robežas starp protoplanetārajiem diskiem un zvaigznēm, kas atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Keck interferometrs ļauj apvienot abus 10 metru teleskopus un izveidot virtuālu 85 metru teleskopu. Keck teleskops ir aprīkots ar modernu astrometrijas instrumentu ASTRA. Ar tā palīdzību iespējams ļoti precīzi izmērīt zvaigžņu, putekļu un gāzu atrašanās vietu un pārvietošanos.
"Patlaban mēs pētam jaunās zvaigznes un putekļu diskus ap tām," teica Žuljēns Voilezs. "Ar uzlaboto ASTRA mēs varēsim pētīt planētu kustību ap vecākām zvaigznēm, kā arī zvaigžņu kustību ap melno caurumu Piena Ceļa galaktikas centrā."
Izšķirtspēja, kas tika iegūta, apvienojot abus teleskopus, ļāva izpētīt protoplanetārā diska materiālu 0,1 AV attālumā no zvaigznes.
Zvaigžņu protoplanetārie diski veidojas sākotnējā gāzu un putekļu mākonī, tam kolapsējot. Sākotnēji matērija rotē lēnām. Pamazām mākonis kļūst blīvāks un kompaktāks un sāk griezties ātrāk. Centrbēdzes spēka ietekmē mākonis pārvēršas par plakanu disku, kas griežas ap zvaigzni tās ekvatoriālajā plaknē. Protoplanetārais disks ir vieta, kurā var rasties planētas.
Analizējot protoplanetārā diska starojumu dažādos viļņu garumos, astronomi varēja noteikt gāzes un putekļu izvietojumu. Lielākā daļa diskā esošās gāzes ir ūdeņradis. Zvaigznes veidošanās procesā ūdeņradis, kas atrodas diskā, akrēcijas rezultātā nonāk zvaigznē.
Protoplanetārajā diskā akrēcija iespējama divos veidos. Vienā no scenārijiem gāze tiešā veidā plūst uz zvaigznes virsmu. Otrajā gadījumā zvaigznes magnētiskais lauks atgrūž uz zvaigzni plūstošo gāzi atpakaļ un veidojas sprauga starp zvaigzni un disku. Šajā gadījumā gāzes molekulas ceļo gar magnētiskā lauka līnijām un šajā procesā tiek uzkarsētas un jonizētas.
"Kad gāze nokļūst zvaigznes magnētiskā lauka ietekmē, tā plūst gar magnētiskā lauka līnijām, veidojot milzīgus lokus virs un zem diska plaknes," skaidroja pētījuma vadītājs Džošua Aisners no Arizonas universitātes. "Matērija lielā ātrumā ietriecas zvaigznes polārajos reģionos."
Šajā peklē katru sekundi izdalās enerģija, kura ir līdzvērtīga miljoniem Hirosimas atombumbu. Daļa no šīs gāzes tiek izsviesta atpakaļ kosmosā starpzvaigžņu vēja formā.
"Lielākajā daļā gadījumu mēs varējām ieraudzīt kā daļa gāzes kinētiskās enerģijas pārvēršas gaismā ļoti tuvu zvaigznei," teica Aisners. "Citos gadījumos mēs saskatījām vēju, kas kopā ar akrēcijas materiālu tika izmests kosmosā. Mēs pat atradām ļoti masīvu zvaigzni, ap kuru esošais disks varētu sākties gandrīz no pašas zvaigznes virsmas."
Šie diski ir ļoti jauni. Tie pastāvēs vēl vairākus miljonus gadu, kuru laikā izveidosies pirmās planētas - gāzu milži, kas līdzīgi Jupiteram un Saturnam. Cietākās planētas, kuras atgādinās Zemi, Marsu vai Venēru, parādīsies daudz vēlāk. Materiāli, no kurām tās veidosies, rodas jau šobrīd. Tieši tādēļ protoplanetāro disku izpēte ir svarīga, jo tādejādi iespējams uzzināt, kā veidojas planetārās sistēmas un dzīvībai labvēlīgas planētas.
"Mēs centīsimies noskaidrot, vai varam izmērīt organisko molekulu un ūdens izvietojumu protoplanetārajos diskos," piebilda Aisners. "Tie ir elementi, kuri nepieciešami, lai veidotos planētas, kurās varētu pastāvēt dzīvība."
W. M. Keck Observatory
Komentāri
Jupis tieši 19.06.2010 domāja šādi:
Piesiešos teikumam
"Šajā gadījumā gāzes molekulas ceļo gar magnētiskā lauka līnijām un šajā procesā tiek uzkarsētas un jonizētas."Lai vielu varētu ietekmēt magnētiskais lauks, tai ir JAU jābūt būtiski jonizētai, pie tam tur, visdrīzāk, molekulas (H2) nemaz nevar eksistēt. Neitrālu gāzi (vai jebko citu) magnētiskais lauks nerausta, manliekas.
poseidons tieši 20.06.2010 domāja šādi:
Tur droši vien vēl ir zema koncentrācija un dominē atomārais ūdeņradis, tā kā brīvs protons, var ilgi šūpoties, pirms saskriesies ar brīvu elektronu.Spēcīgs magnētiskais lauks, arī var jonizēt.
Viela nav molekulu kopums - viela var sastāvēt arī no atomu kopuma, kas nav molekulas.Daudziem ir raksturīgs diamagnētisms, citiem arī paramagnetisms.Tā kā tas jods ir smalkāks un sarežģītāks, ka varētu pirmajā brīdī likties..