Jauna tipa supernova
Publicēts: 7.11.2009
Septiņus gadus senos datos ir izdevies atklāt neparastu supernovu, kas varētu būt ir pavisam jauns sprāgstošas zvaigznes tips, iespējams, dubultzvaigžņu sistēmā, kur hēlijs plūst no viena baltā pundura uz otru, radot kodolsprādzienu.
Astronoms Dovi Poznanskis un viņa kolēģi no Kalifornijas universitātes Berklijā aprakstīja šo supernovu SN 2002bj.
"Šī ir supernova, kura attīstījās ārkārtīgi ātri," teica Poznanskis. "Tas notika trīs vai pat četras reizes ātrāk nekā tipiskas supernovas gadījumā."
Ātrais kritums savienojumā ar supernovas blāvumu, lielo hēlija daudzumu sprādziena spektrā, ūdeņraža neesamību un iespējamo vanādija klātbūtni, kas ir elements, kas nav agrāk konstatēts supernovu spektrā. Tas viss norāda uz baltā pundura hēlija sprādzienu.
"Mēs domājam, ka tas ir pavisam jauns sprādziena veids, nevis kāda jau zināma paveids," piebilda pētījuma līdzautors Alekss Fiļipenko. "Šī supernova atšķiras no baltā pundura pilnīgas iznīcības, kuru mēs pazīstam kā Ia tipa supernovu."
Džošua Blūms uzskata, ka SN 2002bj būtiski atšķiras no jau zināmajiem supernovu tipiem.
"Mēs esam novērojuši lielas variācijas šo divu tipu supernovu mehānismā, bet šīm variācijām ir zināms robežas gan spektrā, gan notikumu attīstības iespējās," viņš teica. "Šis objekts robežās neiekļaujas."
Supernova tika atklāta 2002. gadā galaktikā NGC 1821, kas atrodama Zaķa zvaigznājā, izmantojot Filipenko Kacmana automātisko teleskopu KAIT, kas atrodas Lika observatorijā Sanhosē. Sākotnēji tā tika klasificēta kā II tipa supernova un, protams, aizmirsta arhīvos.
2009. gada jūnijā Poznanskis uzdūrās šīs supernovas spektram, meklējot II tipa supernovas, kuras varētu izmantot kā Visuma izplešanās marķierus. Viņš rūpīgi izanalizēja SN 2002bj un saprata, ka patiesībā tā nav II tipa supernova, bet drīzāk neparasta supernova, kas vairāk līdzinās Ia tipa supernovai.
Izpētot arhīva datus, tika atklāts, ka šīs supernovas spožums samazinājās aptuveni 20 dienu laikā pēc tās atklāšanas. Septiņas dienas pirms izdevās ieraudzīt SN 2002bj šis debesu apgabals tika fotografēts, bet tajā supernova vēl nebija redzama. Tas nozīmē, ka šī tipa supernova uzliesmoja un nodzisa aptuveni 27 dienu laikā, atšķirībā no jau zināmajām, kas uzliesmo un nodziest trīs līdz četru mēnešu laikā.
Analizējot tūkstošiem citu supernovu spektru, netika atrasta neviena cita, kura atgādinātu SN 2002bj.
Iespējams, ka šādas supernovas ir saistītas ar AM Canum Venaticorum (AM CVn) tipa dubultzvaigžņu sistēmām, kuras veidotas no diviem baltajiem punduriem, no kuriem viens pārsvarā ir veidots no hēlija, kas lēnām tiek pārsūknēts uz otru zvaigzni. Baltie punduri ir zvaigžņu paliekas, kas sākotnējo ūdeņradi ir "sadedzinājušas" par skābekli un oglekli, bet atsevišķos gadījumos par hēliju.
Šādās AM CVn sistēmās, kad uz primārā baltā pundura virsmas ir uzkrāts pietiekami daudz hēlija, notiek sprādziens, kas var "barot" blāvu un ātri augošu kodolsupernovu.
Kristofers Stabs no Hārvardas universitātes nodēvēja to par ".Ia" supernovu.
Fiļipenko norādīja, ka šis sprādziens neatgādina tipisku Ia supernovu, jo baltais punduris paliek neskarts pēc hēlija čaulas sprādziena. ".Ia" atgādina gan novas gan supernovas sprādzienu vienlaicīgi. SN 2002bj ir vājāka nekā supernova, bet spēcīgāka nekā nova.
Sprādziena rezultātā visticamāk radušies smagie elementi, tādi kā hroms, kas sabrūk par vanādiju un tālāk par titānu. Tādēļ vanādija klātbūtne spektrā ir pieļaujama.
"Daudzi no mums, kas pētījuši supernovas pēdējo desmitgažu laikā, ir pārsteigti par jaunāko datu kvantitāti un kvalitāti, kuros mēs redzam interesantus supernovu apakštipus un pavisam jaunus supernovu tipus," pastāstīja Fiļipenko. "Tas uzkurina apetīti, zinot kādas iespējas piedāvā jaunie debesu izpētes projekti - Palomāras TF, Tumšās enerģijas apskate un Lielais sinoptiskais apskates teleskops. KAIT atklāja aptuveni 800 supernovas, bet šo projektu ietvaros tiks atklātas tūkstošiem vai pat simtiem tūkstošiem supernovu."
UC Berekeley
Komentāri
