Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jauna rūķu pasuga (1801/1)


Publicēts: 2.05.2008

Ziedu rūķi, sūnu rūķi, Tolkīna rūķi, punduri... Baltie punduri. Gan jau ka kādā grāmatā eksistē arī šāda punduru pasuga, kas iespējams dzīvo zem zemes un tiem ir balta ādas krāsa. Šoreiz tomēr par punduriem, kas dzīvo virs mūsu galvām un tie nav izdomāti tēli, bet gan reāli eksistējoši... spīdekļi.

Lielākā daļa visumā esošo zvaigžņu savu dzīvi beidz kā baltie punduri, kad zvaigznes kodolenerģija ir iztērēta. Pavisam nesen Teksasas universitātes zinātnieki paziņoja par jaunu balto punduru apakšklasi - "pulsējošie oglekļa baltie punduri".

Līdz šim brīdim astronomi zināja divu tipu baltos pundurus - ūdeņraža (80%) un hēlija (20%). 2007. gadā tika atrasts trešais veids - reta tipa karstā oglekļa baltais punduris. Šīm zvaigznēm ir pazudis gan ūdeņraža, gan hēlija slānis, atstājot tikai oglekļa slāni.

Pēc tam, kad šīs zvaigznes tika atklātas, Teksasas universitātes zinātnieks Mihaēls Montgomerijs aprēķināja, ka šīs zvaigznes varētu būt pulsējošas. Līdzīgi kā ģeologi pēta zemestrīču seismiskos viļņus, lai saprastu, kas notiek Zemes dzīlēs, astronomi pēta zvaigžņu gaismas pulsāciju, lai saprastu, kas notiek spīdekļos. Šo nozari sauc par astroseismoloģiju.

Montgomerijs ar savu komandu sāka intensīvi pētīt oglekļa baltos pundurus, meklējot pulsējošos īpatņus. Novērojumus veica ar Strūves teleskopu Makdonalda observatorijā. Pulsējošo punduri atrada aptuveni 800 gaismas gadu attālumā Lielā lāča zvaigznājā. Šī zvaigzne katalogos atrodama ar numuru SDSS J142625.71+575218.3. Tās gaismas intensitātes izmaiņas ir 2% katras astoņas minūtes.

"Fakts, ka šīs zvaigznes pulsē, ir ļoti nozīmīgs atklājums," pastāstīja Nacionālā zinātnes fonda astronoms Mihaēls Brailijs. "Tādejādi mēs varēsim izpētīt balto punduru iekšieni un iespējams uzzināt kā tie veidojas, kur paliek to ūdeņraža un hēlija slāņi."

Zvaigzne atrodama aptuveni 10 grādus uz austrumiem, ziemeļaustrumiem no Lielā lāča zvaigznes Micara. Šī baltā pundura masa ir tāda pati kā Saules masa, bet diametrs ir mazāks par Zemes diametru. Zvaigznes temperatūra ir 19 500 0C, bet spožums tikai 1/600 daļa no Saules spožuma.

Universe Today

Komentāri

  1. Reist tieši 6.05.2008 domāja šādi:

    "... Šī zvaigzne katalogos atrodama ar numuru SDSS J142625.71+575218.3 ..." - kāds vispār spēj atcerēties tādu nosaukumu?






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE