Īpaši blīvie punduri jeb UCD
Publicēts: 17.02.2009
Mēs esam pieraduši, ka Piena Ceļa galaktikā pat tuvākā zvaigzne atrodas vairāku gaismas gadu attālumā no Saules. Bonnas universitātes zinātnieki profesora Pāvela Kroupa vadībā ir izpētījuši, ka agrīnajā visumā viss bijis savādāk.
Viņiem izdevās izpētīt, ka salīdzinoši nesen atklātajos objektos, ļoti kompaktajās pundurgalaktikās (UCD), zvaigznes ir bijušas simtiem reižu tuvāk viena otrai nekā Saules apkaimē.
UCD tika atklāti 1999. gadā. Šīs pundurgalaktikas ir lieli objekti, ja mēs salīdzinam ar mums pierastajiem Zemes izmēriem, bet tomēr tās ir daudz mazākas nekā Piena Ceļa galaktika. UCD diametrs ir aptuveni 60 gaismas gadi, kas ir aptuveni 1/1000 daļa no mūsu galaktikas izmēriem.
Astronomi uzskata, ka UCD radās, kad agrīnajā visumā sadūrās mums pierastāka izmēra un blīvuma galaktikas. Interesanti, ka UCD masa ir daudz lielāka nekā tajās redzamo zvaigžņu masa. Līdz šim tika uzskatīts, ka trūkstošā masa ir tumšā matērija. Profesors Kroups no Bonnas uzniversitātes un viņa līdzstrādnieki uzskata, ka šai nesakritībai ir cits izskaidrojums.
Astronomi uzskata, ka katrā UCD galaktikā zvaigznes atradās ļoti tuvu viena otrai. Vidējais blīvums bija 1 miljons zvaigžņu vienā kubikgaismas gadā. Saules apkaimē blīvums ir aptuveni 1 zvaigzne vienā kubikgaismas gadā. Atrodoties tik cieši viena pie otras, zvaigznes mēdza saplūst un izveidot daudz masīvākas zvaigznes, kas daudz ātrāk iztērēja ūdeņradi un beidza savu dzīvi kā iespaidīgas supernovas, aiz sevis atstājot īpaši blīvas neitronu zvaigznes vai pat melnos caurumus. Tādejādi mūsdienu UCD galaktiku masu lielākoties nosaka šīs tumšās un teleskopos neredzamās fosīlijas.
J. Dabringhauzens piebilda, ka "pirms miljards gadiem UCD bija ļoti neparasti objekti. Zvaigznes, kas atrodas tik cieši viena pie otras, ir kaut kas tāds, ko mūsdienās visticamāk neatradīsiet. Ja novērotājs atrastos uz hipotētiskas planētas šādā galaktikā, naktī būtu tikpat gaišs kā uz Zemes dienā."
Royal Astronomical Society
Komentāri
