Habls raksta hroniku noslēpumainajam uzliesmojumam
Publicēts: 27.03.2003
Zvaigzne, kuras uzliesmojuma intensitāte 600 000 reizes pārsniedza sākotnējo un uz īsu laiku aizēnoja citas zvaigznes Piena ceļa galaktikā, radīja izbrīnu un neizpratni astronomos.
Zvaigznes gaisma atstarojās no apkārtējiem putekļu mākoņiem, radot aizraujošu „gaismas atbalsi”, kas redzams vairākos Habla teleskopa uzņēmumos. Atbalss efektam ir tendence pieaugt, jo gaisma atduras pret jauniem slāņiem, kurus visticamāk radījuši agrākie zvaigznes uzliesmojumi. Gaisma atstarojas no šiem putekļiem un novirzās uz Zemi.
Bet tā nav dīvainākā ziņa.
Zvaigzne V838 Monocerotis pēkšņi ir kļuvusi tik milzīga, ka, ielikta Saules vietā, tā aprītu pat Jupiteru.
Savādi ir tas, ka tā nav karsta un nav uzliesmojusi kā supernova vai nova, kad ārējie zvaigznes slāņi tiek izgrūsti eksplozijas vilnī. Tā vietā V838 Mon ir kļuvusi spilgta, izaugot līdz milzīgiem apmēriem, bet paliekot auksta kā tās virsma.
„Supernova būtu daudz spožāka kā V838 Mon, tā kā šis variants atkrīt,” teica Hovards Bonds, Kosmosa Teleskopu Zinātnes institūta pētnieks, kas vadīja novērojumus. „V838 bija apmēram tikpat spoža, kā parasta nova, bet tās uzvedība kardināli atšķīrās.”
Bonds skaidroja, kad nova izgrūž tās ārējos slāņus, karstais kodols ir redzams.V838 nav sprādzienveidīgi izmetusi ārējo apvalku, tādejādi palikdama auksta visa procesa laikā, kas tika novērots no 2002. gada aprīļa līdz decembrim.
„Patiesībā, šobrīd tā ir viena no aukstākajā, zināmajām zvaigznēm,” piebilda Bonds.
V838 Mon virsma ir aptuveni 2000 grādus pēc Celsija karsta, kas ir uz pusi mazāk kā mūsu Saules virsma.
„Acis izsprāga”
Attēli tika publicēti šonedēļ, bet astronomi ar tiem strādā gandrīz trīs mēnešus.
„Tie ir patiešām pārsteidzoši attēli,” teica Karena Kvittera, Viljamsa koledžas astronome, kas nepiedalījās izpētes darbos. „Man acis izsprāga no pieres! Es tam sākumā neticēj. Astronomi nav pieraduši redzēt zvaigznes maināmies tik kardināli tik īsā laika sprīdī.”
Zinātnieki nezina cik sen un cik bieži zvaigzne ir uzliesmojusi, acīmredzami aizpildot apkārtējo telpu ar putekļiem. Tiek uzskatīts, ka šis materiāls attālinās no zvaigznes, bet ne tik ātri kā pārvietojas uzliesmojuma gaisma, kas atstarojas no putekļiem un vairākkārtīgi pārņem jaunus reģionus un rada gaismas atbalsi.
Redzamais veidojums ap V838 Mon aizņem no 4 līdz 7 gaismas gadu lielu telpu. Bonds stāstīja, ka pieņemot, ka putekļi izplatās ar ātrumu 100 km/s, tad pirmā eksplozija varētu būt notikusi kādus 20 000 gadus atpakaļ.
„Mēs joprojām strādājam, lai izpētītu šo putekļu uzbūvi detalizētāk,” teica zinātnieks. „Tādejādi mēs nevaram pilnīgi droši teikt vai tur ir vairākas putekļu čaulas, kas norādītu uz vairākiem uzliesmojumiem.”
Zvaigzni patlaban novēro arī ar teleskopiem, kas atrodas uz Zemes, bet zinātnieki joprojām nezina, kāds debesu zvērs ir nonācis viņu redzeslokā. Pētnieki ir izvirzījuši versiju, ka zvaigzne iespējams ir izsviedusi nelielu daļu no ārējās čaulas un tad izpletusies un atdzisusi.
„Mēs nesaprotam uzliesmojuma mehānismu, nedz arī tā cēloņus,” stāstīja Sumners Stārfīlds no Arizonas universitātes Amerikas astronomu biedrības janvāra sanāksmē, kad tika rādīti uzņēmumi.
„Šis objekts ir kļuvis lielāks, spožāks un aukstāks, bet mēs nezinām kāpēc,” Stārfīlds izteicās. „Patlaban mēs zinām sekas, un, pamatojoties uz šīm sekām, mēs cenšamies noteikt cēloņus”
Otrā zvaigzne
Stārfīlds un viņa kolēģis R. Marks Vāgners no Arizonas universitātes, pētot V838 Mon ar uz Zemes lokalizētiem teleskopiem, ir atklājuši, ka tai ir mazāka, karstāka pavadoņzvaigzne. Tā kā mazākā zvaigzne ir tipiskas zvaigznes pārstāvis, tad izmantojot šās pavadones spožumu, viņi ir aptuveni noteikuši attālumu, kas ir 20 000 gaismas gadi vai vairāk.
Tas nozīmē, ka patlaban novērotais uzliesmojums patiesībā ir noticis 20 000 gadus atpakaļ. Gaisma no veidojošās atbalss tikai tagad ierodas. Tā kā attālums ir milzīgs, tad gaisma līdz mums nonākot ir tik niecīga, ka zvaigzne ir saskatāma tikai ar binokļiem vai teleskopiem.
Tā kā ir sagaidāms, ka gaismas atspulgs izplatīsies vēl kādus desmit gadus pēc Zemes laika, tad ir plānots turpināt izpēti.
„Šis pētījums iespējams atstās lielu iespaidu uz mūsu patreizējiem uzskatiem par zvaigžņu evolūcijas vēlīnajām fāzēm,” izteicās Fils Ijana no Nacionālās zinātnes fonda, kas atbalstīja izpēti finansiāli.
Kvittera, Viljamsa koledžas astronome, ir vienisprātis ar zinātniekiem, kas pētīja V838 Mon un spēja noteikt tikai to, ka tas ir dīvains zvērs.
„Lai izraisītu tik pēkšņu un spožu uzliesmojumu kā V838 Mon gadījumā, jums būtu jāizdara zvaigznei kaut kas ievērojams,” teica Kvittera. „Patlaban mums nav nojausmas, kas tas būtu. Ir radušās dažas interesantas teorijas, kurās iesaistīts zvaigznes pavadonis, planētu aprīšana, kas iespējams satur kādus patiesības graudus. Patlaban gan neviens nezina kā un kāpēc tas ir noticis.”
Kvittera izteicās, ka gaismas atbalss, viens no retajiem fenomeniem, kas jebkad ir pētīti, iespējams ir biežāka parādība, bet grūtāk reģistrējama un novērojama, jo neilgst pietiekami ilgu laika sprīdi.
„Tas izskatās kā puķe, kas uzplaukst uz 1 sekundi,” viņa piemetināja. „Kāda ir varbūtība, ka jūs raugāties uz to brīdī, kad tā atvērsies? Ja jūs samirkšķināt acis 5 sekundes agrāk vai vēlāk, jūs šo skatu neredzēsiet.”
Robert Roy Britt (SPACE.com)
Komentāri
nuka tieši 20.08.2009 domāja šādi:
Mosh ka zvaigne sev pievilka klaat kaadu sev apkaart rinjkjojoshu lielizmeera planeetu, ar kodolprocesu neitralizeejoshu mateeriju...
jd tieši 20.08.2009 domāja šādi:
Kā būtu ar saprāta apzinātu rīcību? :?