Fosīlijas kosmosā
Publicēts: 8.05.2008
Vēl ilgi pirms radās Saules sistēma, vēl pirms Piena Ceļa galaktika izvērsa savus spirālveida zarus, piedzima par Sauli mazāka zvaigznīte. Šobrīd tā ir iesoļojusi ļoti cienījamā vecumā un iespējams ir viena no vecākajām zvaigznēm visumā.
Zināmā visuma vecums tiek lēsts aptuveni 13,7 miljardi gadu. Nelielās zvaigznes HE 1523, kuras sastāvā ir maz metālu, vecums varētu būt 13,2 miljardi gadu. Salīdzinājumam minēsim zinātnieku izkalkulēto Saules sistēmas vecumu, kas ir "tikai" 4,6 mijardi gadu.
Tāpat kā visās pirmajās zvaigznēs, arī HE 1523 sastāvā ir maz smago elementu. Pārsvarā tās veidotas no ūdeņraža un hēlija. Tomēr tajās sastopami arī nedaudz smagāki elementi - radioaktīvie metāli urāns un torijs, kuriem ir ļoti ilgi pussabrukšanas periodi. Pussabrukšanas periods ir laika periods, kurā sabrūk puse no sākotnējā materiāla. Ja jums ir 1 kilograms urāna, tad brīdi, kad puse no šī kilograma ir sabrukusi, varat uzskatīt par pussabrukšanas periodu.
Ja ir zināms pussabrukšanas periods un sākotnējais vielas daudzums, tad var izrēķināt, cik vecs ir objekts. Kilogramu urāna nepērciet, jo šīs vielas pussabrukšanas periods ir 4,7 miljardi gadu. Nāksies bezgala ilgi gaidīt. Torija pussabrukšanas periods ir vēl milzīgāks - 14 miljardi gadu.
"Ja jūs zināt, cik bija sākumā un šos datus var iegūt no teorētiķiem, tad jūs varat veikt mērījumus un iegūt pareizās atbildes," skaidroja pētījumu vadītāja Anna Frēbela no Teksasas universitātes.
Šī metode tiek izmantota Zemes fosiliju, arheoloģisko izrakteņu un iežu vecuma noteikšanai, par atskaites punktu izmantojot oglekļa radioaktīvo formu C-14.
Urāns un torijs, kas tika atrasti HE 1523 sastāvā, visticamāk bija atliekas no pirmatnējām zvaigznēm, kas eksplodēja kā supernovas un to pelni tika izkaisīti kosmosā. Otrās paaudzes zvaigznes, tādas kā HE 1523 veidojās jau no šīm atliekām.
Eiropas dienvidu puslodes observatorijas VLT teleskops novēroja šo zvaigzni 7,5 stundas. Zvaigznes spektrā tika konstatētas urāna un torija līnijas, pēc kuru intensitātes tika aprēķināts šo vielu patreizējais daudzums.
Tā kā urāns un torijs veidojās supernovas sprādziena laikā, zinātnieki patiesībā noteica supernovas sprādziena vecumu. Frēbela piebilda, ka "laiks starp supernovas sprādzienu un HE 1523 dzimšanu ir mirklis, ja salīdzina ar zvaigznes kopējo mūža garumu."
Nav noteikts cik tālu atrodas HE 1523, bet tā ir saskatāma ar teleskopu Zemes dienvidu puslodes debesīs. Šobrīd tā ir uzblīdusi sarkanā milzu zvaigzne, kas ir sasniegusi sava mūža nogali. Tomēr kādu brīdi tā vēl eksistēs.
Lai arī HE 1523 ir ierindota starp Piena Ceļa galaktikas visvecākajām zvaigznēm, iespējams tā nav pati, pati vecākā. "Šajā zvaigznē ir noteikts metālu daudzums, kas liecina par tās primitīvo dabu, bet visumā noteikti ir vēl primitīvākas," piebilda Frēbela.
Zinātnieki uzskata, ka pirmās zvaigznes veidojās aptuveni 30 līdz 150 miljons gadus pēc Lielā sprādziena. Tās bija milzīgas un svēra vismaz 200 reizes vairāk kā Saule. Šīs pirmdzimtās bija ļoti spožas un ātri izdega. To mūžs bija tikai daži simti miljoni gadu. To enerģija beidzās un zvaigznes vai nu pārvērtās par melnajiem caurumiem, vai eksplodēja kā supernovas.
"Masīvas zvaigznes dzīvo daudz īsāku mūžu nekā mazāk masīvās," skaidroja Frēbela. HE 1523 masa "ir aptuveni 0,8 Saules masas, tādēļ tā ir tik ilgi izdzīvojusi."
Jaunākie pētījumi par agrīno zvaigžņu supernovām liecina, ka tās ļoti atšķīrās no tagadējām supernovu eksplozijām. Pirmatnējās supernovas bija ilgākas, spožākas un visticamāk tās barojās no eksotiskās antivielas.
ESO
Komentāri
