Fermi un Swift novēro ļoti spožu gamma staru uzliesmojumu
Publicēts: 5.05.2013
Gamma staru uzliesmojums, kas uzstādīja jaunus rekordus, pārsteidza astronomus visā pasaulē. Izvirdumam GRB 130427A bija raksturīgs līdz šim augstākās enerģijas starojums, kāds jebkad reģistrēts šāda tipa procesā.
"Mēs gaidījām ilgu laiku, lai beidzot ieraudzītu tik pārsteidzoši spožu uzliesmojumu," teica Fermi gamma staru teleskopa projektā iesaistītā zinātniece Džūlija Makenerija. "Gamma staru uzliesmojums pastāvēja tik ilgi, ka to paspēja novērot rekordliels teleskopu skaits uz Zemes."
2013. gada 27. aprīlī Fermi gamma staru uzliesmojuma reģistrātors fiksēja augstas enerģijas starojuma izvirdumu Lauvas zvaigznājā. Interesanti, ka Swift teleskops tobrīd griezās no viena aplūkojamā objekta uz citu, tādēļ tā uzliesmojumu reģistrēšanas teleskops šo notikumu pamanīja aptuveni minūti vēlāk.
Fermi plaša lauka teleskops (LAT) reģistrēja vienu gamma staru, kura enerģija sasniedza vismaz 94 miljardus elektronvolu (GeV), kas ir aptuveni 35 miljardus reižu enerģētiskāks starojums nekā redzamā gaisma. Šī starojuma enerģija aptuveni 3 reizes pārsniedza agrāko LAT rekordu. Starojuma intensitāte saglabājās vairākas stundas, tādēļ šis gamma staru uzliesmojums ir arī uzstādījis jaunu rekordu, kļūdams par šobrīd ilgāko gamma staru uzliesmojumu.
Uzliesmojums ar observatorijām uz Zemes tika reģistrēts redzamajā gaismā, infrasarkanajā un radioviļņu diapazonā. Astronomiem ātri izdevās noskaidrot, ka gamma staru avots atrodas aptuveni 3,6 miljardu gaismas gadu attālumā, kas ir relatīvi neliels attālums šāda tipa objektiem.
Gamma staru uzliesmojumi ir spožākie sprādzieni Visumā. Astronomi uzskata, ka lielākā daļa gamma staru uzliesmojumi notiek tad, kad zvaigznes dzīves noslēgumā tās kodoldegvielas rezerves izsīkst un tā kolapsē centra virzienā. Šādos gadījumos kodols var pārtapt melnajā caurumā. Sprādzienā tiek radīti pretējos virzienos vērsti matērijas kūļi, kuru daļiņas pārvietojas ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu.
Šie matērijas kūļi, kas rodas jaunizveidotā melnā cauruma tuvumā, izurbjas cauri zvaigznei un turpinās Visumā, kur šie kūļi mijiedarbojas ar agrāk izmestajiem gāzu apvalkiem, radot spožu starojuma avotu, kura intensitāte laika gaitā samazinās.
Ja gamma staru uzliesmojums ir salīdzinoši tuvu, aptuveni pēc nedēļas vai ilgāk astronomi parasti atklāj pārnovu.
"Šis gamma staru uzliesmojums pieder vistuvākajiem uzliesmojumiem, kas ir mazāk kā 5% no kopējā skaita, tādēļ nākamais uzdevums ir atklāt pārnovu, kuras tiek atklātas gandrīz vai visu ilgo gamma staru uzliesmojumu gadījumā šādā attālumā," teica Swift projekta dalībnieks Nīls Gehrels.
Uz Zemes esošās observatorijas turpina GRB 130427A novērojumus, cerot, ka līdz maija vidum izdosies reģistrēt pārnovu.
NASA
