Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Divi saullēkti? Parasta lieta (2298/0)


Publicēts: 30.03.2007

Astronomiem nemaz nav jāmeklē tāltāla galaktika, lai atrastu tādu pasauli kā Lūka Debesgājēja (Luke Skywalker) dzimtā planēta Tatuīna (Tatooine). Jaunākie pētījumi liecina, ka visumā ir daudz šādu pasauļu.

Astronomi veica pētījumus ar Spitzera kosmosa teleskopu un atklāja, ka dubultzvaigžņu sistēmas ieskauj putekļu diski tāpat kā ap vientuļās zvaigznes. Šie putekļu diski visbiežāk veidojas no atlūzām, kas paliek pāri planētu veidošanās procesā.

Lielākai daļai Saulei līdzīgo zvaigžņu ir kompanjone – otra zvaigzne vai pat vairākas. Astronomi teoretizē, ka ap šādām zvaigznēm ir iespējamas planētu sistēmas. Jaunākie pētījumi pierāda, ka šis pieņēmums nav nepareizs.

“Nav nekādu aizspriedumu pret bināro sistēmu planētām,” skaidroja pētījumu vadītājs Deivids Trillings no Arizonas universitātes. “Visticamāk tur ārā ir neskaitāmi daudz planētas ar divām un vairāk saulēm.”

Trillings un viņa komanda pētīja 69 binārās zvaigžņu sistēmas, kas atrodas no 50 līdz 200 gaismas gadu attālumā no Zemes. Visas šīs zvaigznes ir lielākas un jaunākas par Sauli. Aptuveni 40% no šīm sistēmām zinātnieki atklāja putekļu diskus. Šis skaitlis ir nedaudz augstāks kā vientuļajām zvaigznēm un liek domāt, ka planētas ap binārajām zvaigznēm ir tikpat bieži sastopamas kā ap vientuļajām.

Dīpaks Ragavans no Džordžijas universitātes, kas pats pētījumos nepiedalījās, izteicās, ka jaunie atklājumi ir ļoti aizraujoši, jo tie ir pirmie pierādījumi par planētu rašanos vairāku zvaigžņu sistēmās. “Mēs zinājām, ka planētas eksistē [ vairāku zvaigžņu sistēmās ], bet es domāju, ka šis ir pirmais visaptverošais atlūzu disku pētījums,” zinātnieks skaidroja.

Pagājušā gadā Ragavana komanda paziņoja, ka daudzas zvaigžņu sistēmas, kurām atklātas planētas, sastāv no divām vai pat trim zvaigznēm.

Alans Boss, planētu veidošanās teorētiķis no Kārnegija institūta Vašingtonā, pastāstīja, ka jaunatklājums ir iedrošinošas ziņas planētu medniekiem.

Pārsteidzoši, bet lielākā daļa atlieku disku tika atrasti ap tā saucamajām ciešajām binārajām sistēmām, kur zvaigznes atrodas 500 AV attālumā viena no otras. Viena AV ir līdzvērtīga attālumam no Zemes līdz Saulei.

Zinātniekiem patlaban ir zināmas aptuveni 50 planētas, kuras riņķo ap divām saulēm. Jāsaka gan, ka šīs zināmās zvaigžņu sistēmas pieder pie “plašajām”, kur zvaigžņu savstarpējais attālums ir aptuveni 1000 AV.

“Fakts, ka mēs ieguvām pierādījumus planētu veidošanās procesiem ap ciešajām binārajām sistēmām, ir kaut kas jauns,” piebilda Boss.

Agrāk zinātnieki sprieda, ka planētu veidošanās ciešajās zvaigžņu sistēmās varētu tikt nomākta, pateicoties lielajai abu zvaigžņu gravitācijas ietekmei.

Trillings izteicās, ka viņa komandas atklājums varētu norādīt uz to, ka planētu veidošanās process ir iecienījis ciešās dubultās sistēmas vairāk kā vientuļās zvaigznes. Lai gan iespējams, ka šie bienāro sistēmu paveidi ir putekļaināki un tādēļ vieglāk pamanāmi. Turpmāko pētījumu rezultātā zinātnieki cer iegūt skaidrojumu šiem pieņēmumiem.

Cilvēks, kas lūkotos dubultā saules rietā uz kādas planētas, galu galā nešķiet nemaz tik neiespējams. “Tas būtu tas pats, ko mēs redzam uz Zemes, tikai iztēlojieties, ka mūsu Saulei seko vēl viena,” piebilda Trillings. “Iespējams, ka dienas laikā ir mazliet karstāks.”

Ker Than (SPACE.com)

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE