Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Dīvaini gamma staru uzliesmojumi liecina par jaunu zvaigžņu iznīcināšanas veidu (1172/3)


Publicēts: 17.04.2013

Zinātnieku grupa Vorikas universitātes speciālistu vadībā ir pamanījuši jaunu, īpaši ilgu un jaudīgu kosmisko sprādzienu tipu, skaidrojot to ar teoriju, ka šādi mirst īpaši lielas pārmilzu zvaigznes.

Šiem sprādzieniem raksturīgi spēcīgi augstas enerģijas gamma staru uzliesmojumi. Lielākā daļa no tiem ilgst aptuveni minūti, bet jaunatklātais uzliesmojumu tips var ilgt pat vairākas stundas.

Pirmo šāda uzliesmojuma piemēru astronomi atklāja 2010. gada nogalē, bet tam neizdevās noteikt attālumu, tādēļ tā iespējamā izcelsme tā arī netika noskaidrota.

Astronomi piedāvāja divus iespējamos modeļus. Pirmā gadījumā tiek uzskatīts, ka tas varēja būt asteroīds, kuru gabalos sarāva mūsu pašu galaktikā esoša neitronu zvaigzne. Otrajā variantā tā varēja būt pārnova aptuveni 3,5 miljardu gaismas gadu attālā galaktikā (sarkanā nobīde 0,33).

Jaunākajā pētījumā, kuru vadīja doktors Endrjū Levans no Vorikas universitātes, zinātniekiem izdevās atrast vēl dažus šo neparasto sprādzienu piemērus, kas liecina, ka 2010. gadā novērotais uzliesmojums radās daudz tālāk nekā piedāvāja abi izvirzītie modeļi.

Pētījumos tika izmantots Gemini teleskops, kas atrodas Havaju salās. Zinātnieki noteica, ka īpaši garā gamma staru uzliesmojuma sarkanā nobīde bija 0,847, kas atbilst aptuveni 7 miljardu gaismas gadu lielam attālumam.

Doktora Levana komanda izvirzīja jaunu teoriju, lai izskaidrotu sprādziena mehānismu.

Viņi uzskata, ka šādi sprādzieni raksturīgi pārmilzu zvaigznēm. Šajā gadījumā tā bija par Sauli aptuveni 20 reizes masīvāka zvaigzne, kas laika gaitā attīstījusies un kļuvusi par vienu no spožākajām zvaigznēm Visumā. Tās diametrs varēja būt aptuveni 1000 reižu lielāks nekā Saulei.

Tieši iespaidīgie izmēri ir faktors, kas nosaka gamma staru uzliesmojuma ilgumu šādas milzu zvaigznes pārnovas gadījumā.

Lielākā daļa zvaigžņu, kuras uzskata par gamma staru uzliesmojumu avotiem, ir mazas un blīvas. Tādēļ sprādziens, kas iznīcina zvaigzni, izbrāžas cauri tai sekunžu laikā. Jauno īpaši garo uzliesmojumu gadījumā zvaigzne ir tik milzīga, ka sprādziens un līdz ar to arī gamma staru uzliesmojums ir daudz ilgāki.

"Šie notikumi ir vieni no iespaidīgākajiem sprādzieniem dabā, bet mēs tikko esam tos sākuši atklāt," teica Levans. "Tas mums rāda, ka Visums ir daudz skarbāka un daudzveidīgāka vieta nekā mēs iztēlojāmies. Agrāk mēs atklājām daudz īslaicīgus gamma staru uzliesmojumus, bet pēdējo gadu laikā aina ir mainījusies."

"Mēs domājam, ka šī sprādziena enerģijas avots ir melnais caurums, kurš izveidojies bojāejošās zvaigznes centrā," paskaidroja pētījuma līdzautors Nials Tanvirs no Leičesteras universitātes. "Prognozēt detalizētu mehānismu matērijas krišanai melnajā caurumā šādos apstākļos ir ļoti grūti, un, saskaņā ar teoriju, mēs vispār negaidījām sprādzienu kā tādu. Apbrīnojami, ka daba ir atradusi tik daudz dažādus veidus kā uzspridzināt atšķirīgas zvaigznes."

Tiek uzskatīts, ka visbiežāk sastopamo gamma starojuma paveidu rada Volfa-Rajē zvaigzne, kad tās matērija kolapsē zvaigznes kodola virzienā un izveidojas melnais caurums.

Matērija tiek vilkta melnā cauruma virzienā, bet daļa no enerģijas "izsprūk" un tiek fokusēta divu pretēji vērstu kūļu veidā. Šie enerģijas izvirdumi ir īslaicīgi, bet daļiņas tajos lido ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam.

Savukārt lielas zvaigznes gadījumā izmestajiem kūļiem ir jāpārvar lielāks attālums un tādejādi uzliesmojumi ir ilgāki.

University of Warwick

Komentāri

  1. cydonia tieši 17.04.2013 domāja šādi:

    gamma staru uzliesmojumi ir visenerģētiskākā zināmā parādība visumā. tie kā prožektors naktī ir redzami pāri visam novērojamam visumam. vairumā gadījumu zibsnis, retāk brīdis. tipisks gamma staru uzliesmojums sekundē izšauj tik daudz enerģijas cik saule visā savā 10 miljardu gadu pastāvēšanas laikā. mums par laimi, tie ir gana reti. mēs to novērojam teju katru dienu, bet tas ir uz visa redzamā visuma rēķina. tiek lēsts, ka piena ceļa izmēra galaktikā viens tāds gamma staru uzliesmojums notiek vidēji reizi miljons gados. bet kad notiks, tad maz neliksies. ja akkurāt pret zemi vērsts gamma staru uzliesmojums notiks kaut pretējā galaktikas malā, tad dzīvību no zemes var aizpūst vienā setā.ps. īstenībā tie daži gamma staru uzliesmojumu modeļi kas mums ir, ir tikai minējumi. varbūt pareizi, varbūt nē. bet citu mums nav.

  2. Lāsēns tieši 17.04.2013 domāja šādi:

    Betelgeize netēmē šurp?

  3. cydonia tieši 24.04.2013 domāja šādi:

    es kļūdījos. ir mums arī citi eksotiskāki skaidrojumi.
    reku pētījums, ka gamma staru uzliesmojumi varētu būt baltie caurumi.http://arxiv.org/ftp/arxiv/papers/1105/1105.2776.pdf






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE