Ciešais kvartets
Publicēts: 11.01.2008
Mēs dzīvojams zvaigžņu sistēmā, kur ir tikai viena zvaigzne. Visumā ir diezgan daudz dubultzvaigžņu - sistēmas, kuras viedo viena ap otru vai kopēju smaguma centru riņķojošas zvaigznes. Vēl ir sastopamas trīs un vairāk zvaigžņu sistēmas. Šobrīd pievērsīsimies nesen atklātai četru zvaigžņu sistēmai.
Līdz šim tika uzskatīts, ka BD-22o5866 ir parasta zvaigzne, vienpate. Pavisam nesen zinātniekiem ir izdevies atšifrēt, ka tās gaismu patiesībā veido četras ļoti cieši rotējošas zvaigznes. Tās atrodas aptuveni 166 gaismas gadu attālumā Ūdensvīra zvaigznājā.
Katra no zvaignēm ir aptuveni uz pusi mazāka kā Saule un nedaudz vecāka par 500 miljoniem gadu.
Divas zvaigznes rotē viena ap otru ar ātrumu 483 000 km/h un apiet pilnu apli 5 dienu laikā. Otrs pāris rotē ar ātrumu 193 000 km/h un pilnu apli ap kopējo masas centru pabeidz 55 dienās. Pirmā pāra orbītu rādiuss ir tikai 0.6 AV. Otrā pāra orbītas rādiusa maksimālais izmērs ir 0.26 AV.
Vidēji reizi deviņos gados zvaigzņu pāri nostājas viens otram pretī, veidojot apli ar maksimālo rādiusu 5.8 AV, kas ir tikai nedaudz tālāk kā Jupiters no Saules - 5.2 AV.
Šādas ciešas sistēmas visumā ir sastopamas ne biežāk kā vienu reizi uz 2000 zvaigznēm.
"Izteikti ciešās orbītas liecina, ka zvaigznes veidojušās no viena gāzes diska," skaidroja projekta vadītāja Jevgēņija Škoļņika no Havaju salu universitātes.
Ātri rotējošā pāra enerģija gadu gaitā ir izstūmusi otro pāri tālākā orbītā. "Sistēmas agrīnākajos posmos tās ir bijušas vēl ciešāk viena otrai," piebilda Škoļņika.
SPACE.com
Komentāri
