Bumba ar laika degli
Publicēts: 17.11.2009
Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomiem ir izdevies izveidot video failu (.MPG; 3,29 MB), kurā redzams kā attīstās kādas "vampīrzvaigznes" izmestā čaula. 2000. gada novembrī tika konstatēts šī zvaigznes uzliesmojums pēc tam, kad tā bija aprijusi daļu no otrās zvaigznes matērijas.
Pateicoties šim uzliesmojumam, astronomiem izdevās noteikt attālumu līdz dubultzvaigžņu sistēmai. Pagaidām šķiet, ka šī sistēma ir vislabākā Ia tipa supernovas kandidāte.
"Viena no lielākajām mūsdienu astrofizikas problēmām ir tā, ka mēs joprojām īsti nezinām, kuras no zvaigžņu sistēmām pārtop Ia tipa supernovās," teica Patriks Voudts no Keiptaunas universitātes. "Tā kā supernovas ir ļoti svarīga sastāvdaļa Visuma izplešanās teorijas pierādījumu klāstā, nezināšana ir ļoti mulsinoša."
Astronomi pētīja objektu V445, kas atrodas Kuģa pakaļgala zvaigznājā. Šobrīd V445 ir vienīgā nova, kurā nav fiksēts ūdeņradis. Tas ir pirmais gadījums, kad uzliesmojums ir fiksēts uz baltā pundura virsmas, kur dominē hēlijs. "Tas ir nozīmīgs fakts, jo mēs zinām, ka Ia gadījumā novērojams ūdeņraža iztrūkums," pastāstīja pētījuma līdzautors Denijs Stīgs no Vorikas universitātes. "Arī V445 pavadonis lieliski iederas shēmā, jo arī tur nav novērojams ūdeņradis. Tā vietā pavadoņzvaigzne baltajā pundurī pumpē galvenokārt iekšā hēliju."
2000. gada novembrī sistēmā tika novērots novas uzliesmojums, kura dēļ tā kļuva aptuveni 250 reizes spožāka. Kosmosā tika izsviests liels daudzums matērijas.
Astronomi izmantoja NACO adaptīvās optikas instrumentu kopā ar VLT teleskopu, lai iegūtu ļoti detalizētas V445 fotogrāfijas divu gadu laika periodā. Attēlos redzama bipolāra čaula, kuras centrā ir sašaurinājums. Abos čaulas galos var pamanīt mezglveida veidojumus, kas pārvietojas ar ātrumu 30 miljoni km/h. Pati čaula pārvietojas ar ātrumu 24 miljoni km/h. Abas centrālās zvaigznes aizēno biezs putekļu disks, kas radies pēdējā uzliesmojuma laikā.
"Ārkārtīgi labā detalizācija, kādu mēs varam vērot tik mazos mērogos, kas atbilst 1 EUR monētai, uz kuru jūs lūkojaties no aptuveni 40 km liela attāluma, ir iespējama, pateicoties adaptīvajai optikai," skaidroja Stīgs.
Supernova jeb pārnova ir viens no veidiem kā zvaigzne beidz savu dzīves ciklu. Ia tipa supernovas ir īpašs supernovu paveids, kuru astronomi izmanto kā "standarta sveci", lai izmērītu attālumus Visumā un pētītu izplešanos, kuru darbina tumšā enerģija.
Viena no Ia tipa supernovu iezīmēm ir ūdeņraža iztrūkums to spektrā. Tiek uzskatīts, ka Ia tipa supernovas rodas dubultzvaigžņu sistēmās, kur viena no zvaigznēm ir baltais punduris, kurš pārsūknē matēriju no savas pavadoņzvaigznes, kļūstot arvien smagāks un smagāks, līdz sasniedz robežu, kad tas vairs nav stabils un uzsprāgst.
Tomēr process nav tik vienkāršs. Kad baltais punduris barojas, matērija uzkrājas uz virsmas. Kad slānis paliek pārāk nestabils, veidojas novas sprādziens, kura laikā daļa matērijas tiek izsviesta atpakaļ kosmosā. Svarīgākais jautājums ir, vai baltais punduris, neskatoties uz izvirdumiem, tomēr spēj sasniegt kritisko masu, lai kļūtu par supernovu.
Ir zināms, ka attālums līdz šai sistēmai ir aptuveni 25 000 gaismas gadi, bet sistēmas patiesais spožums aptuveni 10 000 reizes pārsniedz Saules spožumu. Tas nozīmē, ka sistēmas baltā pundura masa ir tuvu kritiskajai robežai, kā arī punduris joprojām barojas no otrās zvaigznes.
"Nav skaidrs vai V445 uzsprāgs kā supernova, vai arī pēdējais novas izvirdums ir samazinājis šo iespēju," teica Voudts. "Bet mums ir ļoti labs Ia tipa supernovas kandidāts."
ESO
Komentāri
