Betelgeizes noslēpumainā saraušanās
Publicēts: 10.06.2009
Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.
Betelgeize tika ilgstoši novērota ar Infrasarkano telpas interferometru (ISI), kas atrodas Vilsona kalnā, Dienvidkalifornijā. Milzu zvaigznes, kuras robeža Saules sistēmā beigtos tur, kur riņķo Jupiters, diametrs kopš 1993. gada ir samazinājies par aptuveni 15%. Tā kā Betelgeizes rādiuss ir aptuveni 5 AV, tad var uzskatīt, ka rādiuss ir samazinājies par aptuveni Venēras orbītas izmēriem.
"Tās ir pārsteidzošas izmaiņas," pastāstīja Kalifornijas universitātes fizikas profesors Čarlzs Tauns, kurš 1964. gadā ieguva Nobela prēmiju par lāzera un māzera izgudrojumiem. "Mēs turpināsim to vērot nākamos gadus, lai noskaidrotu, vai zvaigzne turpinās sarukt, vai atkal kļūs lielāka."
Par spīti diametra sarukšanai, novērojamais spožums jeb lielums, kuru pastāvīgi monitorē Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācijas biedri, pēdējo 15 gadu laikā nav būtiski samazinājies.
ISI šo zvaigzni pēta jau vairāk kā 15 gadus, lai uzzinātu vairāk par šīm milzu zvaigznēm un pētītu to virsmu. Pētījuma līdzautors Edvards Višnovs pieņem, ka mērījumus varēja ietekmēt milzīgas konvekcijas šūnas, kuras deformē zvaigznes virsmu. Pavisam nesen zinātniekiem izdevies novērot spožāku plankumu uz Betelgeizes, lai gan tobrīd zvaigzne izskatījusies sfēriski simetriska.
"Mēs nezinām kādēļ zvaigzne sarūk," piebilda Višnovs. "Lai arī mēs zinām šo to par visumu un galaktikām, mēs tomēr ļoti maz zinām par zvaigznēm, jo īpaši par to, kas notiek ar sarkanajiem milžiem to dzīves noslēgumā."
Betelgeize bija pirmā zvaigznei, kurai tika izmērīts diametrs. Tā ir viena no retajām zvaigznēm, kuru Habla teleskopā var ieraudzīt kā disku, nevis gaismas punktu. Jau 1912. gadā Francis Pīzs un Alberts Miķelsons izmantoja optisko iterferometriju un noteica, ka Betelgeizes diametrs ir līdzvērtīgs Marsa orbītas diametram. Pagājušajā gadā tika precizēts attālums līdz šai zvaigznei (no 430 līdz 640 gaismas gadiem), kas līdz ar to palielināja zvaigznes diametru no 3,7 līdz 5,5 AV.
ISI ir veidots no trim 1,65 metru spoguļiem. "Mēs veicam novērojumus 11 mikronu diapazonā. Šie salīdzinoši garie viļņi spēj izspiesties cauri putekļiem un mēs redzam zvaigzni diezgan precīzi," skaidroja Tauns. "Mums ir arī paveicies, ka šo 15 gadu laikā mūsu izmantotās tehnoloģijas nav būtiski mainījušās. Mūsu pirmie mērījumi pirms 15 gadiem bija ļoti tuvi Miķelsona iegūtajiem, bet šo gadu laikā zvaigzne ir sarukusi par aptuveni 15%, vienmērīgi, bet ar katru gadu arvien ātrāk."
Tauns, kuram jūlijā paliek 94 gadi, cer turpināt novērot Betelgeizi, lai atminētu tās sarukšanas noslēpumu. Zinātnieki uzlabos ISI, pievienojot interferometram arī spektrometru.
"Kad jūs aplūkojat kaut ko ļoti rūpīgi, jūs atklāsiet pārsteigumus un ļoti būtiskas, jaunas lietas," piebilda vecais fiziķis.
UC Berkeley
