Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Betelgeize tik tuvu kā nekad (5285/0)


Publicēts: 1.08.2009

Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu.

Nav gan tā, ka tagad, izejot naktī ārā, jūs šo zvaigzni ieraudzīsiet īpaši spožāku vai tuvāk. Ņemot vērā, ka Oriona zvaigznājs ziemeļu puslodē sāks parādīties tikai rudenī, Betelgeizi būtu jābrauc skatīties uz dienvidu puslodi. Tomēr arī tur tā spīdētu tāpat kā pirms gada. Kas gan ir noticis, ka to var apskatīt labāk?

Divām neatkarīgām astronomu komandām, izmantojot ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo zvaigzni īpaši detalizēti. Attēlos redzams, ka no zvaigznes izplūst milzīga gāzes plūsma, kura ir tik milzīga kā visa Saules sistēma kopā. Šie atradumi palīdz izprast kā šīs milzu zvaigznes zaudē matēriju. Betelgeizes dažus miljonus gadu ilgušais mūžs tuvojas noslēgumam.

Pirmā astronomu komanda izmantoja adaptīvās optikas instrumentu NACO, kurš tika kombinēts ar īpašu fotografēšanas tehnoloģiju, iegūstot ļoti detalizētus attēlus, it kā teleskops atrastos ārpus Zemes atmofēras robežām. "Veiksmīgās fotografēšanas" metodes gadījumā tiek atlasīti tikai visasākie attēli, kuri tiek sakombinēti, lai izveidotu vienu, īpaši detalizētu un asu attēlu.

Rezultātā iegūto attēlu izšķirtspēja ir praktiski maksimums, ko iespējams iegūt ar 8 metru teleskopu. Izšķirtspēja ir 37 miliarksekundes, kas ir līdzvērtīga iespējai saskatīt tenisa bumbiņu uz Starptautiskās kosmiskās stacijas, ja jūs lūkotos no Zemes.

"Pateicoties šiem fantastiskajiem attēliem, mēs atklājām milzīgu gāzes plūsmu," pastāstīja Pjērs Kervella no Parīzes observatorijas. Šī plūsma aptuveni 6 reizes pārsniedz pašas zvaigznes diametru. Ja tāda plūsma atrastos Saules sistēmā, tad tā stieptos no Saules līdz Neptūnam.

"Tas ir skaidrs, ka zvaigznes ārējā čaula neizmet matēriju visos virzienos vienādi," piebilda Keravella. Šo asimetriju varētu izskaidrot divejādi. Iespējams, ka matērijas zudums notiek zvaigznes polārajos reģionos, pateicoties zvaigznes rotācijai. Otra iespēja, ka šāda plūsma ir liela mēroga konvenkcijas procesu rezultāts.

Lai noskaidrotu, kas tad galu galā notiek uz Betelgeizes, astronomiem bija jāiegūst vēl detalizētāki attēli. Keiči Onaka no Maksa Planka radioastronomijas institūta Bonnā izmantoja interferometriju. Izmantojot AMBER instrumentu un ar interferometrijas metodi apvienojot trīs 1,8 metru VLT teleskopus, tika iegūti attēli ar virtuālu 48 metru teleskopu. Šo fotogrāfiju izšķirtspēja aptuveni 4 reizes pārsniedza NACO attēlus. Tas būtu līdzvērtīgs iespējai saskatīt oli no Zemes, ja tas atrastos uz Starptautiskās kosmiskās stacijas.

"Mūsu attēli, kurus ieguvām ar AMBER, ir visdetalizētākie Betelgeizes novērojumi," teica Onaka. "Mums izdevās noskaidrot kā gāze kustās dažādos zvaigznes reģionos. Pirmo reizi to ir izdevies sasktīt uz citas zvaigznes."

AMBER novērojumos tika konstatēts, ka gāze pārvietojas uz augšu un leju ļoti intensīvi. Šie milzu burbuļi ir gandrīz tikpat lieli kā pati zvaigzne. Pateicoties šiem attēliem, zinātnieki var teikt, ka milzīgo gāzes asti kosmosā visicamāk ir radījis kāds no šiem milzu burbuļiem.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE