Bēgošās zvaigznes
Publicēts: 30.01.2008
Visumā nekas nestāv uz vietas. Sākot no vissīkākajām daļiņām līdz pat supermasīvākajiem melnajiem caurumiem viss atrodas nemitīgā kustībā. Arī zvaigznes kustās, bet dažas no tām pārvietojas neparasti ātri.
Astronomi līdz šim ir atraduši 10 zvaigznes, kas traucas prom no galaktikas centra ar ātrumu, kas pārspēj galaktikas gravitācijas spēku. Lielais vairums zvaigžņu ceļo visumā ar ātrumu, kas nepārsniedz dažus simtus kilometru sekundē (Saule kustas ar ātrumu ~250km/s), bet bēgošo zvaigžņu ātrums vairākas reizes pārsniedz parasto zvaigžņu ātrumu, sasniedzot pat pusotru miljonu kilometru stundā.
Lielākais vairums bēgošo zvaigžņu nāk no mūsu galaktikas centra. Visticamāk tās ir izlingojis galaktikas centrā esošais melnais caurums.
Superātro zvaigžņu teorija radās 1988. gadā. Teorijas pamatā bija ideja, ka binārās zvaigžņu sistēmas, kas atrodas galaktikas centrā, reizēm var ieklīst tuvu pie melnā cauruma, kas izjauc to orbitālo dinamiku. Visticamāk vienu no zvaigznēm aprij supermasīvais melnais caurums, bet otra tiek paātrināta un lido prom no galaktikas centra ar netipiski lielu ātrumu.
No miljardiem zvaigžņu, kas veido Piena ceļa galaktiku, tikai niecīgs procents tiek šādi izgrūstas no galaktikas. Šis fakts palīdz saprast, kāpēc pirmās "bēgles" tika atklātas tikai 2005. gadā. Šādu zvaigžņu vienkārši ir ļoti maz.
Astronomi pētīja galaktikas nomalēs esošo zvaigžņu spektru un ieguva datus, kas liecināja, ka tās pārvietojas netipiski ātri. Analizējot zvaigžņu vecumu, tika konstatēts, ka to vecums ir atbilstošs noietajam ceļa gabalam no galaktikas centra līdz zvaigznes patreizējai pozīcijai.
Izņemot vienu...
Zvaigzne, saukta par HE 0437-5439, būtiski atšķiras no pārējām. Tā ir 9 reizes masīvāka par Sauli un pārvietojas ar ātrumu 2,6 miljoni km/h (~720km/s). Ņemot vērā tās atrašanās vietu, šīs zvaigznes vecumam vajadzētu būt 100 miljoni gadu, bet tā ir tikai 35 miljons gadu veca. Zinātnieki izpētīja detalizētāk zvaigznes ķīmisko uzbūvi un secināja, ka tā ir līdzīga mūsu kaimiņa, Lielā Magelāna mākoņa zvaigžņu uzbūvei. Par to liecina metālu trūkums zvaigznes sastāvā, kas norāda uz mūsu mazā kaimiņa saistību ar HE 0437-5439.
Tomēr ir vēl kāda dīvainība, kas ir pretrunā ar superātro zvaigžņu rašanās teoriju, ja pieņem, ka HE 0437-5439 nāk no Lielā Magelāna mākoņa. Tam nav masīvā melnā cauruma galaktikas centrā. Vismaz par to nekas neliecina. Kas gan ir paātrinājis šo zvaigzni? Vai tomēr Lielā Magelāna mākoņa galaktikā ir līdz šim neatklāts melnais caurums?
Superātrās zvaigznes un to atklāšana pierāda, ka starpgalaktiskā telpa nav tik tukša kā līdz šim tika uzskatīts. Visticamāk, ka šādas bēgošās zvaigznes ir visās galaktikās, kurās ir sastopami masīvie melnie caurumi. Piena ceļa galaktikā vien varētu būt vismaz tūkstots šādu zvaigžņu, liela daļa no kurām joprojām drāžas cauri galaktikai. Tālākās galaktikās atsevišķu zvaigžņu atrašana un pētīšana praktiski nav iespējama ierobežoto tehnisko iespēju dēļ.
Zinātnieki gan saka, ka nav iemesls uztraukties, ka Zemes un Saules sistēmas ceļā nonāks šāda bēgle.
Carnegie Institution for Science
Komentāri
