ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Atrod supernovu!


Publicēts: 1.04.2008

Galaktikās atrodas zvaigznes. Zvaigznes piedzimst, noveco un mirst. Dažas piedzimst un mirst gandrīz vai uzreiz. Dažas mirst klusām, pārvēršoties par balto punduri. Dažas mirst kā pārnovas jeb supernovas - ar krāšņu sprādzienu, kas vēl ilgi redzams atspīdam apkārtējos gāzes un putekļu sakopojumos.

Pēdējā publicētajā Habla attēlā, kas uzņemts 2006. gada oktobrī, redzama klasiska spirālveida galaktika NGC 2397, kas atrodas aptuveni 60 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes. Tās centrā pārsvarā ir vecākās, dzeltenīgās zvaigznes. Galaktikas kodola daļā zvaigžņu veidošanās praktiski ir apstājusies, savukārt putekļainajos zaros tā joprojām turpinās. Habla spēcīgā ACS kamera pat spēj saskatīt spožākās no šīm jaunajām, zilajām zvaigznēm.

Apskatiet uzmanīgi šo attēlu maksimālajā palielinājumā un mēģiniet uzminēt, kur atrodas jaunatklātā pārnova. Ja vēlaties pārliecināties vai esat uzminējuši pareizi - atveriet šo bildi. Vai jums izdevās atrast pārnovu?

Šajā attēlā ir redzama tipiska spirālveida galaktika ar vienu interesantu objektu. Šis objekts ir pārnova jeb supernova. Habls to ir paspējis noķert pēdējos pārnovas dzīves brīžos. Supernova tika atklāta 2006. gada martā un katalogos to var atrast kā objektu ar nosaukumu SN2006bc.

SN2006bc tika nofotografēta brīdī, kad tās spožums jau sāka samazināties. Kad šāds notikums tiek piefiksēts, Ziemeļīrijas Belfāstas universitātes zinātnieku grupa profesora Stefana Smārta vadībā "rokas" pa iekpriekš uzņemtajām Habla bildēm, lai meklētu tajās zvaigzni, kas ir pārvērtusies par pārnovu. Tā ir viena no simtiem miljoniem zvaigžņu galaktikā. Tas ir vēl trakāk kā meklēt adatu siena kaudzē. Ja astronomiem izdodas atrast šo zvaigzni, pirms tā ir uzsprāgusi, pēc zvaigznes krāsas un spožuma var noteikt tipu un masu. Kopš Belfāstas universitātes komanda pirms desmit gadiem aizsāka šo projektu, ir izdevies identificēt tikai sešas zvaigznes. Piecām no tām ir izdevies noteikt masu un tipu.

Belfāstas zinātniekiem ir izdevies konstatēt, ka zemākā iespējamā masa zvaigznei, lai tā kļūtu par pārnovu, ir septiņu Sauļu masa. Komandai nav izdevies atrast ļoti masīvas zvaigznes, kas sprāgtu kā supernovas, kas visticamāk apstiprina pieņēmumu, ka pārāk masīvas zvaigznes pārvēršas par melnajiem caurumiem.

ESA/Hubble

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!