Astronomi novēro zvaigznes dzimšanu
Publicēts: 23.06.2010
Astronomiem ir izdevies novērot līdz šim jaunāko zināmo zvaigzni Piena Ceļa galaktikā. Tā vēl nav attīstījusies par pilnvērtīgu zvaigzni un turpina baroties no apkārtējā gāzu un putekļu mākoņa.
Pētījumā piedalījās Jēlas universitātes astronomi, zinātnieki no Hārvardas-Smitsona astrofizikas centra un Maksa Planka astronomijas institūta Vācijā. Viņi atrada šo objektu, izmantojot Submilimetru masīvu Havaju salās un Spitzera teleskopu. Jaunā zvaigzne L1448-IRS2E atrodas Perseja zvaigžņu veidošanās reģionā aptuveni 800 gaismas gadu attālumā.
Zvaigznes veidojas milzīgos, aukstos un blīvos gāzu un putekļu reģionos jeb molekulārajos mākoņos. Astronomi uzskata, ka L1448-IRS2E atrodas starp prestellāro fāzi, kad tikko sākas molekulārā mākoņa kolapss, un protozvaigznes fāzi, kad gravitācijas rezultātā ir izveidojies blīvs un karsts kodols.
"Šajā fāzē atklāt objektus ir ļoti grūti, jo tā ir ļoti īsa un objekts izstaro maz gaismas," pastāstīja Ksuepengs Čens no Jēlas universitātes, kura vadītajai zinātnieku grupai izdevās atklāt gaismu, kuru izstaroja objektu ieskaujošie putekļi.
Lielākā daļa protozvaigžņu ir līdz desmit reizēm spožākas nekā Saule. Tās ieskauj masīvi putekļu mākoņi, kuri spīd infrasarkanajā diapazonā. L1448-IRS2E spožums ir mazāks par 1/10 daļu no Saules spožuma, tādēļ astronomi uzskata, ka šis objekts vēl nav protozvaigzne. Tā kā ir izdevies konstatēt matērijas plūsmas no mākoņa centra, zinātnieki pieņem, ka sākotnējā masa ir izveidojusies un objekts ir attīstījies tālāk par prestellāro fāzi. Šādas matērijas plūsmas, kuras rada jaunās zvaigznes magnētiskie lauki, ir novērotas protzvaigžņu fāzē, bet līdz šim nebija konstatētas agrīnākos attīstības etapos.
Zinātnieki cer, ka viņiem izdosies izmantot Heršela teleskopu, lai sameklētu vairāk šādus objektus agrīnajās attīstības fāzēs, lai labāk izprastu zvaigžņu veidošanās procesus.
"Zvaigzni nosaka tās masa, bet mēs joprojām nezinām, kurā no fāzēm zvaigzne savāc lielāko daļu no savas masas," teica asistējošais profesors Hektors Arsē no Jēlas universitātes. "Šis ir viens no lielākajiem jautājumiem, kuru mēs cenšamies atrisināt."
Yale University
Komentāri
