Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Zvaigzne ir piedzimusi!

Zvaigzne ir piedzimusi! (1652/5)


Publicēts: 28.05.2014
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama jauna zvaigzne IRAS 14568-6304, kuru ieskauj zeltaina gāzes un putekļu dūmaka, kas lieliski izceļas uz tumšā fona. Šis tumšais "pleķis" ir daļa no Cirkuļa molekulārā mākoņa, kura masa aptuveni 250 000 reižu pārsniedz Saules masu. Cirkuļa molekulārajā mākonī, kurā astronomi ir izdalījuši Rietumu un Austrumu…
Magnetāra piedzimšanas noslēpums

Magnetāra piedzimšanas noslēpums (1978/0)


Publicēts: 15.05.2014
Magnetāri ir dīvaini, ļoti blīvi veidojumi, kas atliek pēc pārnovas spārdziena. Tie ir Visumā spēcīgākie zināmie magnēti - miljoniem reižu spēcīgākie par tiem, kas atrodami uz Zemes. Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomiem iespējams ir izdevies atrast magnetāra pavadoņzvaigzni. Šis atklājums palīdz izprast…
Vislielākā no dzeltenajām

Vislielākā no dzeltenajām (2302/2)


Publicēts: 13.03.2014
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) interferometra iegūtie dati ir palīdzējuši identificēt lielāko šobrīd zināmo dzelteno pārmilzu zvaigzni, kas ir arī viena no desmit lielākajām līdz šim atklātajām zvaigznēm. Dzeltenās pārmilzu zvaigznes diamters ir vairāk kā 1300 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Tā ietilpst neparastā…
Melnās atraitnes un sarkanmugures

Melnās atraitnes un sarkanmugures (1629/0)


Publicēts: 21.02.2014
Melnās atraitnes un to māsīcas no Austrālijas, sarkanmuguras zirneklienes, ir slavenas ar neparasto mīlestības izrādīšanas veidu, nogalinot un apēdot tēviņu. Līdzīgu uzvedību astronomi ir novērojuši arī Visumā, pētot reti sastopamas dubultzvaigžņu sistēmas, kurās viens no komponentiem ir ātri rotējoša neitronu zvaigzne jeb pulsārs.
Sprādziens kaimiņos

Sprādziens kaimiņos (2012/0)


Publicēts: 23.01.2014
Cigāra galaktika jeb Mesjē kataloga 82 objekts atrodas Lielā Lāča zvaigznājā nieka 12 miljonu gaismas gadu attālumā. Var teikt, ka tepat kaimiņos. Pirms dažām dienām šajā galaktikā, kurā notiek ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās, tika reģistrēta pārnova jeb supernova. Sākotnējā analīze liecina, ka tā ir Ia tipa pārnova. Tās spožums atbilst 11 zvaigžņlielumam,…
Uz veselību!

Uz veselību! (1335/0)


Publicēts: 30.12.2013
Uzmanīgi aplūko spožo zvaigzni attēla centrā. Izskatās, ka tā tikko ir nošķaudījusies. Šāda aina būs vērojama vien dažus tūkstošus gadu, kas ir mirklis zvaigznes mūžā. Ja jūs turpinātu vērot šo zvaigzni vairākus gadus pēc kārtas, tad secinātu, ka šķavas to moka pastāvīgi. Jaunā zvaigzne izverd ļoti ātras un karstas gāzes zalves, kas, mijiedarbojoties…
RS Puppis gaismas izrāde

RS Puppis gaismas izrāde (1831/5)


Publicēts: 18.12.2013
Lielāko daļu savas dzīves zvaigznes ir visai stabilas. Tās lēnām tērē kodolā apslēpto degvielu. Kad ūdeņraža rezerves sāk izsīkt, dažas zvaigznes pārtop par pulsējošām zvaigznēm, kuras periodiski izplešas un saraujas. Te tās ir spožākas, te atkal blāvākas. Viena no šādām maiņzvaigznēm ir RS Puppis, kuras masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Saules masu.
Kur sākas zvaigzne?

Kur sākas zvaigzne? (1474/0)


Publicēts: 12.12.2013
Zvaigznes ir gan lielas, gan mazas. Tās var būt gan desmitiem reižu lielākas par Sauli, gan daudzreiz mazākas. Tomēr robeža, pie kuras astronomisks objekts jau būtu uzskatāms par zvaigzni, nav īsti nosprausta. Ir zināms tas, ka objekts, kas atrodas zem šīs robežas, nespēj kodolā uzturēt kodolsintēzes reakcijas. Tas ir brūnais punduris.
1000 reizes ātrāk par skaņu

1000 reizes ātrāk par skaņu (2068/6)


Publicēts: 26.11.2013
Kad zvaigzne uzsprāgst kā pārnova, tā spoži spīd dažas nedēļas vai pat mēnešus, pēc tam pamazām apdziestot. Sprādzienā izmestais materiāls turpina spīdēt simtiem un pat tūkstošiem gadus pēc iespaidīgās katastrofas, veidojot krāšņas pārnovas atliekas. Kādēļ pārnovas atliekas spīd tik ilgi vēl pēc paša sprādziena?
Proxima Centauri

Proxima Centauri (1400/1)


Publicēts: 29.10.2013
Ar Habla teleskopu fotografētajā attēlā spoži spīd Saules tuvākā kaimiņiene - Proxima Centauri, kuru no Saules sistēmas šķir nieka četri gaismas gadi. Lai arī teleskopa fotografētajā attēlā zvaigzne izskatās ļoti spoža, ar neapbruņotu aci dienvidu puslodē redzamajā Centaura zvaigznājā jums to nesaskatīt.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE