Polārzvaigzne

Publicēts: 29.03.2008
Ieskatu zvaigznēs sāksim ar vienu no pazīstamākajām, ja ne pašu pazīstamāko zvaigzni - Polārzvaigzni. Bieži vien cilvēki domā, ka tā ir visspožākā, atrodas tieši augšā virs mūsu galvām Latvijā un ir Zemei vistuvākā zvaigzne. Lai arī neviens no šiem apgalvojumiem nav pareizs, Polārzvaigzne ir viens no nozīmīgākajiem punktiņiem ziemeļu puslodes debesīs.

Un debesīs iedegās zvaigzne

Publicēts: 21.03.2008
Pirms pāris dienām, 2008. gada 19. martā NASA Swift mākslīgais pavadonis saskatīja spēcīgu uzliesmojumu 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā, kas nozīmē, ka gammas staru uzliesmojums patiesībā noticis pirms 7,5 miljardiem gadu. Jāpiebilst, ka šo uzliesmojumu varēja redzēt ar neapbruņotu aci.

O, B, A, F, G, K, M

Publicēts: 16.03.2008
Varētu padomāt, ka vitamīni, bet daži burti tur neiederas. Ķīmiskie elementie arī nebūs... Kas gan šis ir par mistisku alfabētu? Izrādās, ka tas ir zvaigžņu alfabēts, kas palīdz orientēties to temperatūrā un krāsā.

Tiešā tēmējumā?

Publicēts: 4.03.2008
Sidnejas universitātes astronomi jau ilgstoši novēro bināro sistēmu Volfa-Rajē 104, kas atrodas Strēlnieka zvaigznājā. Volfa-Rajē zvaigznes ir karstas, gigantiskas, novecojošas zvaigznes, kas zaudē savu masu. Tās ir kā palaists bumbas mehānisms, kuru katru brīdi tās var pārvērsties par supernovu.

Bēgošās zvaigznes

Publicēts: 30.01.2008
Visumā nekas nestāv uz vietas. Sākot no vissīkākajām daļiņām līdz pat supermasīvākajiem melnajiem caurumiem viss atrodas nemitīgā kustībā. Arī zvaigznes kustās, bet dažas no tām pārvietojas neparasti ātri.

Ciešais kvartets

Publicēts: 11.01.2008
Mēs dzīvojams zvaigžņu sistēmā, kur ir tikai viena zvaigzne. Visumā ir diezgan daudz dubultzvaigžņu - sistēmas, kuras viedo viena ap otru vai kopēju smaguma centru riņķojošas zvaigznes. Vēl ir sastopamas trīs un vairāk zvaigžņu sistēmas. Šobrīd pievērsīsimies nesen atklātai četru zvaigžņu sistēmai.

Paātrinātie punduri

Publicēts: 5.12.2007
Baltajiem punduriem veidojoties, tie tiek paātrināti un pārvietojas starpzvaigžņu telpā ar ātrumu, kas saniedz vairākus tūkstošus kilometru stundā. Šādu atklājumu zinātnieki ieguva, izmantojot Habla teleskopu un pētot ļoti senu lodveida klasteri NGC 6397.

Gailošas ogles

Publicēts: 22.11.2007
Iespējams, ka ir atklāts pavisam jauns zvaigžņu tips. Tas ir ļoti līdzīgs baltajam pundurim, par kādu varētu kļūt Saule, izņemot dīvainos oglekļa pelnus. Astronomi uzskata, ka jaunais atklājums varētu padziļināt zināšanas par zvaigžņu dzīvi un nāvi.

Saules dvīne

Publicēts: 12.11.2007
Astronomi zināja, ka kaut kur plašajā visumā ir kāda zvaigzne, kas būtu ļoti līdzīga Saulei. Tagad viņi to atrada.

Divi saullēkti? Parasta lieta

Publicēts: 30.03.2007
Astronomiem nemaz nav jāmeklē tāltāla galaktika, lai atrastu tādu pasauli kā Lūka Debesgājēja (Luke Skywalker) dzimtā planēta Tatuīna (Tatooine). Jaunākie pētījumi liecina, ka visumā ir daudz šādu pasauļu.