#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Kad brūnais nav brūns

Kad brūnais nav brūns (3022/0)


Publicēts: 7.01.2009
Kādā krāsā ir būnais punduris? Jā, jā, tā pati "neizdevusies zvaigzne". Kādu gaismu tā izstaro? Vai brūno? Kā izrādās, brūnas gaismas nemaz nav. Kādā krāsā tad ir šie brūnie punduri?
Derf, Bob, Regi un citi dīvaiņi

Derf, Bob, Regi un citi dīvaiņi (2570/0)


Publicēts: 6.10.2008
Esat jebkad domājuši par savas personīgās zvaigznes iegādi? Dažas kompānijas piedāvā iespēju nosaukt kādu zvaigzni jūsu izvēlētajā vārdā. Jūs saņemsiet sertifikātu, kas apliecinās, ka tā ir jūsu zvaigzne, kā arī zvaigžņu atlasu, kurā tā ir redzama. Patiesībā nevienā no oficiālajiem katalogiem šī zvaigzne neparādīsies ar jauno nosaukumu. Nevienā observatorijā…
Sprādziens visuma malā

Sprādziens visuma malā (4866/18)


Publicēts: 21.09.2008
Vai vēlaties paceļot laikā? NASA Swift kosmiskā observatorija jums piedāvā palūkoties uz kādu zvaigzni aptuveni pirms 12,8 miljardiem gadu. Swift fotogrāfijās var vērot sprādzienu, kas noticis neiedomājami senā pagātnē. Gaisma no šī sprādziena līdz Zemei ir lidojusi ne mazāk kā 12,8 miljardus gadu.
116 Saules

116 Saules (1987/2)


Publicēts: 20.09.2008
Teorētiskajos modeļos redzams, ka vismasīvākās zvaigznes varētu būt vismaz 150 reizes masīvākas par Sauli. Tomēr līdz šim nebija izdevies atrast nevienu milzeni, kuras masa pārsniegtu pat 100 Sauļu masu. Monreālas universitātes astrofiziķiem ir izdevies pārspēt šo rekordu.
Zvaigžņu ciltskoks

Zvaigžņu ciltskoks (3671/1)


Publicēts: 23.08.2008
Jaunākais attēls no Spitzera kosmiskā teleskopa atklāj dzīves un nāves noslēpumu un stāsta par plašas ģimenes vēsturi. Pārsteidzošajā fotogrāfijā redzams krāsains kosmiskais mākonis W5, kurš ir bagāts ar vairākām spožu zvaigžņu paaudzēm. Attēls ir jauns pierādījums teorijai, ka masīvās zvaigznes ar spēcīgajiem vējiem un radiāciju rada apstākļus jaunu…
Nekurienes vidū

Nekurienes vidū (4091/6)


Publicēts: 28.07.2008
Viens no astronomijas stūrakmeņiem ir Kopernika princips - visums lielos mērogos ir homogēns un izotrops. Vienkāršiem vārdiem sakot - neatkarīgi no atrašanās vietas plašajā visumā, debesis vienmēr izskatīsies līdzīgas. Protams, ir novērojama zvaigžņu un galaktiku "čupošanās", bet vidusmērā blīvumam šeit būtu jābūt tādam pašam kā 100 gaismas gadus tālāk.…
Nepastāvīgā pastāvība

Nepastāvīgā pastāvība (3484/1)


Publicēts: 23.07.2008
Kas gan nepazīst šo zvaigzni? Spīdeklis, pēc kura ceļotāji, jūrasbraucēji, ģeogrāfi un citi zinātnes vīri orientējušies ziemeļu puslodē. Zvaigzne, kas nekad nenoriet un spīd virs mūsu galvām. Šekspīra Jūlijs Cēzars paziņoja, ka "es esmu pastāvīgs kā Ziemeļu zvaigzne". Kā izrādās, nemaz tik pastāvīga tā nav.
Spožuma karaliene

Spožuma karaliene (2414/0)


Publicēts: 16.07.2008
Piena Ceļa galaktikas spožākās zvaigznes titulu ilgi piedēvēja Eta Carinea zvaigznei. Tā ir ļoti nestabila un veido spēcīgus izvirdumus. Eta Carinea beigs pastāvēt tuvāko 100 000 gadu laikā, pārvēršoties par spēcīgu supernovu. Spitzera teleskops ir atradis konkurenti šai zvaigznei, kas varētu pārņemt spožuma karalienes kroni.
Kvarkzvaigzne

Kvarkzvaigzne (2749/2)


Publicēts: 9.07.2008
Līdz šim visblīvākās zvaigznes statusu cieši savos apskāvienos turēja neitronu zvaigzne, kas ir viens no iespējamajiem supernovu iznākumiem. 16 kilometru lielā lodē ieslēgta matērija, kuras masa ir līdzvērtīga vismaz vienas Saules masai! Vai var būt vēl kas blīvāks? Kanādas zinātnieki uzskata, ka jā - kvarku zvaigzne.
Zvaigznes pēdējā elpa

Zvaigznes pēdējā elpa (2693/0)


Publicēts: 28.05.2008
Pirmo reizi astronomiem ir izdevies nofotografēt mirstošu supergigantu - WOH G64, kas atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Piena Ceļa kaimiņgalaktikā aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā. Gadiem ilgi pētnieki ir centušies iemūžināt brīdi, kad zvaigzne zaudē ievērojamu daļu masas, pirms tā pārvēršas par supernovu. Tagad tas ir izdevies.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE