#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Atmosfēra 10 centimetru biezumā

Atmosfēra 10 centimetru biezumā (2111/0)


Publicēts: 5.11.2009
Šī neitronu zvaigzne pirmo reizi tika pamanīta Čandras rentgenstaru observatorijas "pirmās gaismas" attēlā pirms aptuveni 10 gadiem. Ar šīs pašas kosmosa observatorijas palīdzību ir izdevies atklāt, ka šai zvaigznei ir ļoti plāna oglekļa atmosfēra, kas vienmērīgi pārklāj virsmu un neļauj novērot pulsācijas.
Visuma Rozetas akmens

Visuma Rozetas akmens (3371/0)


Publicēts: 6.09.2009
Rozetas akmens ir tumšā granīta gabals, uz kura iegravēts viens un tas pats teksts trijās rakstībās - hieroglifu, tautas ēģiptiešu valodā un grieķu valodā. Rozetas akmens ļāva saprast neskaitāmus citus rakstu darbus un iegūt daudz informāciju par Seno Ēģipti. Zinātniekiem, izmantojot ESA XMM Ņūtona rentgenstaru observatoriju, ir atklājuši visuma Rozetas…
Betelgeize tik tuvu kā nekad

Betelgeize tik tuvu kā nekad (5464/0)


Publicēts: 1.08.2009
Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu.
Daļiņu superpaātrinātājs

Daļiņu superpaātrinātājs (3065/6)


Publicēts: 6.07.2009
Ja CERN Lielais daļiņu paātrinātājs jums šķiet pietiekami jaudīgs, lai izraisītu pasaules bojāeju, tad ziniet, ka tepat, mūsu Piena Ceļa galaktikā ir ļoti daudz dabīgu daļiņu paātrinātāju, kuru spējas neskaitāmas reizes pārsniedz LHC.
Ducis jaunu pulsāru no Fermī

Ducis jaunu pulsāru no Fermī (2666/0)


Publicēts: 5.07.2009
Pateicoties NASA Fermī gamma staru teleskopam, astronomi var labāk izpētīt pulsārus. Starptautiska zinātnieku komanda ir izanalizējusi aptuveni divus dučus pulsāru, no kuriem 16 ir Fermī jaunatklājums. Fermī ir pirmais teleskops kosmsa izpētes vēsturē, kas spēj identificēt pulsāru tikai pēc to gamma staru emisijas.
Betelgeizes noslēpumainā saraušanās

Betelgeizes noslēpumainā saraušanās (2509/0)


Publicēts: 10.06.2009
Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.
Supernova no tālas senatnes

Supernova no tālas senatnes (3382/0)


Publicēts: 9.06.2009
Kalifornijas universitātes Irvinas filiāles (UCI) kosmologiem izdevies ieraudzīt ļoti tālas supernovas, izmantojot jaunu metodi, kas varētu palīdzēt atrast arī citas mirstošās zvaigznes visuma nomalē. Šī metode ļautu astronomiem pētīt pirmo supernovu sprādzienus un papildināt zināšanas par galaktiku veidošanos, evolūciju un Zemes rašanos.
Zvaigžņu salūts

Zvaigžņu salūts (2046/0)


Publicēts: 2.06.2009
Tās atmirdz ātri un brāzmaini, izgaismojot apkārtni uz īsu brīdi, lai pēc tam atkal apdzistu. Zvaigžņu dzimšanas process galaktikās nereti tiek salīdzināts ar salūtu - tik īss ir šis skaistais brīdis. Vismaz tā astronomi uzskatīja agrāk.
Slepenā supernova

Slepenā supernova (2743/0)


Publicēts: 27.05.2009
Tā bija tuvākā supernova pēdējo piecu gadu laikā, bet neviens to nepamanīja. Ja nebūtu slepenības plīvura, kas to aizēnoja, supernovu varētu pamanīt pat ar samērā nelieliem amatieru teleskopiem. M82 jeb Cigāra galaktika slēpa grandiozo notikumu aiz bieziem putekļu un gāzu aizkariem, caur kuriem ieskatīties ir izdevies tikai radioastronomiem.
22 observatorijas un baltais punduris

22 observatorijas un baltais punduris (3558/0)


Publicēts: 16.05.2009
Ja jums ir vismaz 6'' teleskops, jūs varētu ieraudzīt balto punduri WDJ1524-0030, kas ir kļuvis par 22 observatoriju galveno izpētes objektu. No 15. maija līdz 11. jūnijam teleskopi, kas kopš 1986. gada sadarbojas Visas Zemes teleskopu (WET) projekta ietvaros, pētīs šo dziestošo zvaigzni.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE