ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Tumšā Ērgļa sirds

Tumšā Ērgļa sirds (2131/0)


Publicēts: 18.12.2009
Heršelam ir izdevies ielūkoties agrāk neredzētā zvaigžņu dzimšanas vietā un atklāt pārsteidzošu aktivitāti. Putekļainajos pavedienos, kas stiepjas Ērgļa sirdī, slēpjas aptuveni 700 zvaigžņu aizmetņi.
Pastkartīte no Habla

Pastkartīte no Habla (1726/0)


Publicēts: 16.12.2009
Vienā no jaunākajām Habla teleskopa fotogrāfijām redzamas simtiem jaunu, zilu zvaigžņu, kuras ieskauj silti, mirdzoši mākoņi. Attēlā redzams viens no lielākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem mūsu galaktikas kaimiņos.
Saulei līdzīgo zvaigžņu noslēpums padziļinās

Saulei līdzīgo zvaigžņu noslēpums padziļinās (1864/0)


Publicēts: 8.12.2009
Reizēm pētījumi nevis vairo skaidrību, bet gluži otrādi, rada vēl vairāk noslēpumu. Tieši tā ir noticis arī šajā gadījumā, kad pēc apjomīga izpētes darba ar ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) zinātnieki ir spiesti atzīt, ka Saulei līdzīgo zvaigžņu noslēpums ir palicis vēl neizprotamāks.
Neparastā supernova SN 2007bi

Neparastā supernova SN 2007bi (2071/0)


Publicēts: 4.12.2009
Automatizētais teleskops reģistrēja neparasti spožu un ilgu supernovu. Iespējams, ka šis notikums bija kādas Visuma senākās zvaigznes dzīves noslēgums. Spožā supernova tika novērota kādā pundurgalaktikā.
Viena no karstākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā

Viena no karstākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā (1927/0)


Publicēts: 3.12.2009
Mančesteras universitātes Džordela Benksa astrofizikas centra astronomiem ir izdevies atklāt vienu no viskarstākajām Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm. Tās virsmas temperatūra ir aptuveni 200 000 grādu, kas ir 35 reizes karstāka nekā Saules virsma.
Visjaunākā vanckarzvaigzne

Visjaunākā vanckarzvaigzne (1573/0)


Publicēts: 24.11.2009
Vanckarzvaigzne - arī tā reizēm mēdz saukt neizdevušās zvaigznes jeb brūnos pundurus. Šie objekti atrodas kaut kur starp planētām un zvaigznēm. Tie ir vēsāki un vieglāki nekā zvaigznes, bet masīvāki un siltāki nekā planētas. Vai tie rodas kā planētas, vai tomēr kā zvaigznes?
Bumba ar laika degli

Bumba ar laika degli (2181/0)


Publicēts: 17.11.2009
Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomiem ir izdevies izveidot video failu (.MPG; 3,29 MB), kurā redzams kā attīstās kādas "vampīrzvaigznes" izmestā čaula. 2000. gada novembrī tika konstatēts šī zvaigznes uzliesmojums pēc tam, kad tā bija aprijusi daļu no otrās zvaigznes matērijas.
Atrasti divi Zemes izmēra objekti ar skābekli atmosfērā

Atrasti divi Zemes izmēra objekti ar skābekli atmosfērā (2898/0)


Publicēts: 15.11.2009
Vorikas un Ķīles universitāšu astrofiziķi ir atraduši divus Zemes izmēra objektus, kuru atmosfēras ir bagātas ar skābekli. Viens no objektiem atrodas 220, bet otrs - 400 gaismas gadu attālumā.
Ābols no ābeles ... krīt tālu

Ābols no ābeles ... krīt tālu (2103/0)


Publicēts: 13.11.2009
Šis ābols no ābeles ir nokritis ārkārtīgi tālu. Zvaigzne, kas atrodas tikai 13 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir viena no tuvākajām Saulei, iespējams, nāk no zvaigžņu kopas 17 000 gaismas gadu attālumā.
Jauna tipa supernova

Jauna tipa supernova (1443/0)


Publicēts: 7.11.2009
Septiņus gadus senos datos ir izdevies atklāt neparastu supernovu, kas varētu būt ir pavisam jauns sprāgstošas zvaigznes tips, iespējams, dubultzvaigžņu sistēmā, kur hēlijs plūst no viena baltā pundura uz otru, radot kodolsprādzienu.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE