340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts
Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un gāzu mākoņa, kurā piedzima Saule.
GALAH projekts aizsākās 2013.gadā. Plānots, ka tā noslēgumā būs iegūti spektra dati vairāk nekā miljons zvaigznēm. GALAH ietvaros tiek izmantots HERMES instruments, ar kuru aprīkots Austrālijas Astronomiskās observatorijas (AAO) 3,9 metrus lielais Anglo-Austrālijas teleskops.
Zvaigžņu spektrs ļauj izsekot, kā veidojušās zvaigznes, sākot no Visuma attīstības perioda, kad zvaigznes sastāvēja tikai no ūdeņraža un hēlija. GALAH ietvaros tiek analizēta ļoti daudzu ķīmisko elementu klātbūtne, kas zinātniekiem palīdzēs kartēt vienā kopā dzimušās zvaigznes, tai skaitā arī tās, kas veidojušas Saules kaimiņos.
Visas zvaigznes galaktikā ir kādreiz piedzimušas konkrētā gāzu un putekļu mākonī. Ja resursu ir pietiekami daudz, veidojas daudzas zvaigznes. Tām visām raksturīgs līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Kad vaļējās kopas zvaigznes laika gaitā izklīst pa visu galaktiku, šis ķīmiskais "pirkstu nospiedums" ļauj tās izsekot.
GALAH mērīja dažādu ķīmisko elementu (skābeklis, dzelzs, alumīnijs u.c) daudzumu zvaigznēs. Katrs no šiem elementiem atstāj unikālu, sev raksturīgu līniju kombināciju spektrā, kas tiek iegūts, sašķeļot zvaigznes gaismu, kad tā iet cauri spektrogrāfam. Vienas zvaigznes novērošanai tiek tērēta aptuveni stunda, bet vienlaicīgi var novērot 360 zvaigznes. Kopš 2014.gada GALAH komanda ir pavadījusi vairāk nekā 280 naktis, vācot zvaigžņu spektra datus.
Interesantus rezultātus zinātnieki cer iegūt, kombinējot GALAH un Gaia datus. Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) teleskops, kas līdz šim jau nokartējis vairāk nekā 1,6 miljardu zvaigžņu atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu.
The University of Sydney
Komentāri
