22 observatorijas un baltais punduris
Publicēts: 16.05.2009
Ja jums ir vismaz 6'' teleskops, jūs varētu ieraudzīt balto punduri WDJ1524-0030, kas ir kļuvis par 22 observatoriju galveno izpētes objektu. No 15. maija līdz 11. jūnijam teleskopi, kas kopš 1986. gada sadarbojas Visas Zemes teleskopu (WET) projekta ietvaros, pētīs šo dziestošo zvaigzni.
Starptautiskais observatoriju tīkls WET Delavēras universitātes vadībā veiks 24x7 stundu novērojumus, lai ne uz mirkli neizlaistu no redzesloka lēnām atdziestošo balto punduri. Zinātnieki cer, ka novērojumu rezultāti palīdzēs labāk izprast daudzus visuma noslēpumus.
Delavērā esošā Kubas kalna observatorija fotografēs balto punduri līdz pirmajiem Saules stariem, tad stafeti pārņems Makdonalda observatorija Teksasā, tad tālāk un tālāk apkārt pasaulei, nododot stafeti nākamajiem novērotājiem.
Visas baltā pundura fotogrāfijas nonāks projekta vadības cetrā - Delavēras universitātes pārziņā esošajā Kubas kalna observatorijā.
"Baltais punduris ir Zemes izmērā, bet tik blīvs kā Saule. Zvaigzne pulsē, kad enerģijas viļņi ceļo tai cauri. Tās ārējā garoza viļņojas kā okeāna viļņi," pastāstīja Džūdija Provensāla, astronomijas un fizikas asistējošā profesore Delavēras universitātē.
"Zinātniekus interesē šo pulsāciju forma," piebilda Provensāla. "Tādejādi mēs varētu izmērīt kā pārvietojas šo pulsējošo zvaigžņu atmosfēra, un kas notiek to iekšienē."
Mūsu galaktikā ir tūkstošiem balto punduru, bet tikai kādi 30% ir pietiekami spoži, lai tos izpētītu, izmantojot astroseismoloģiju, tādejādi nosakot zvaigznes vecumu, temperatūru un sastāvu.
WDJ1524-0030 ir viena no retajām zvaigznēm, kuras atmosfēru veido nevis ūdeņradis, bet hēlijs. WET komanda cer, ka izdosies noteikt kodola sastāvu, kas varētu būt vai nu ūdeņradis vai skābeklis.
Projekta organizēšana ir sarežģīts un ilgstošs process. Dažām observatorijām aicinājumi piedalīties tika aizsūtīti jau pirms vairākiem gadiem. Baltā pundura izpētē piedalās arī Turskola smailes observatorija Krievijā, kur novērotāju lokā ir pat vairāki kaķi. Sarakstā ir arī mūsu kaimiņi lietuvieši.
Pavisam projektā ir iesaistījušās 22 observatorijas:
- Pekinas astronomiskā observatorija (BAO), Ķīna (2.1 m teleskops)
- Bohjunsānas optiskās astronomijas observatorija (BOAO), Dienvidkoreja (1.8 m)
- Cerro Tololo observatorija (CTIO), Čīle (0.9 m)
- Astronomijas un astrofizikas institūts Tūbingenā, Vācija (0.8 m)
- Kita smailes nacionālā observatorija Arizonā, ASV (2.1 m)
- Las Kumbres observatorija Kalifornijā, ASV
- Lulina observatorija, Taivāna (1 m)
- Makdonalda observatorija Teksasā, ASV (2.1 m)
- Moletai astronomiskā observatorija, Lietuva (1.5 m)
- Abu kalna observatorija, Indija (1.2 m)
- Kubas kalna astronomiskā observatorija, Delavērā, ASV (0.6 m)
- Kenterberijas universitātes Džona kalna observatorija, Jaunzēlande (1 m)
- Krakovas pedagoģiskās universitātes Suhora kalna astronomiskā observatorija, Polija (0.6 m)
- Haute-Provence observatorija (OHP), Francija (1.93 m)
- Teides observatorija Tenerifē, Kanāriju salas, Spānija (0.6 m)
- Boloņas astronomiskā observatorija, Itālija (1.5 m)
- Terskola smailes observatorija, Krievijas Federācija (2 m)
- Dienvidāfrikas astronomiskā observatorija (SAAO), Dienvidāfrikas republika (1 m)
- Dienvidu astrofizikas pētījumu teleskops (SOAR), Čīle (4.2 m)
- Pola un Žana Meijeru observatorija Teksasā, ASV (0.6 m)
- Dienvidaustrumu astronomijas izpētes asociācijas observatorija (SARA) Floridā, ASV (1 m)
- Vīnes observatorija, Austrija (0.68m)
University of Delaware
Komentāri
