Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Alpha Centauri drošības pārbaude

Alpha Centauri drošības pārbaude (565/0)


Publicēts: 12.06.2018
Meklējot dzīvību ārpus Saules sistēmas, izdevīgākās kandidatūras ir tās planētu sistēmas, kuras atrodas tuvāk Saulei. Vistuvākā ir Centaura Alfa, kas atrodas aptuveni 4 gaismas gadu attālumā. Šajā sistēmā mājo trīs zvaigznes, no kurām viena ir Proksima jeb Alpha Cen C, ap kuru atklāta planēta.
340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts

340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts (439/0)


Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un…
Gaismas ieskautā

Gaismas ieskautā (650/3)


Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi…
Zvaigzne no senatnes

Zvaigzne no senatnes (621/0)


Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
Zelta un platīna lietus

Zelta un platīna lietus (1227/2)


Publicēts: 16.10.2017
2017.gada 17.augustā LIGO un Virgo gravitācijas viļņu observatorija uztvēra gravitācijas viļņus. GW170817 bija jau piektā reize, kad tiek konstatēts šis fenomens. Iespējams, ka tas arī būtu tikai kārtējais reģistrētais gadījums, ja vien divas sekundes vēlāk NASA Fermi gamma staru teleskops un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) INTEGRAL teleskops nebūtu…
Sarkanais pārmilzis Antaress

Sarkanais pārmilzis Antaress (953/0)


Publicēts: 23.08.2017
Skatoties ar neapbruņotu aci, Antaress ir spožākā zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, kas Latvijā vislabāk redzams vasaras mēnešos, bet visai zemu pie horizonta. Tas ir sarkanais pārmilzis, kura masa aptuveni 12 reizes pārsniedz Saules masu. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji Antaress bijis 15 reizes masīvāks par Sauli, bet savas dzīves laikā zaudējis masu. Antaresa…
Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā

Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā (1128/3)


Publicēts: 20.05.2017
2017.gada 13.maijā Jūtas universitātes Fizikas un Astronomijas fakultātes pasniedzējs Patriks Viginss debesīs pamanīja kaut ko neparastu. Viņš teleskopā aplūkoja spirālveida galaktiku NGC 6946, kas atrodas aptuveni 22 miljonu gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Redzeslaukā bija redzams spožs punkts, kuru viņš neatrada agrāk fotografētos šīs galaktikas…
Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā

Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā (1131/1)


Publicēts: 20.03.2017
Meklējot vientuļās planētas un brūnos pundurus, ir izveidota jauna Oriona miglāja mozaīka. Šī pētījuma rezultātā, kurā tika izmantots Habla teleskops, iespējams ir izdevies atrast trešo, pirms aptuveni 540 gadiem izjukušas zvaigžņu sistēmas zvaigzni.
SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena (1071/0)


Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas…
Haleja komētas radinieces bojāeja

Haleja komētas radinieces bojāeja (1446/3)


Publicēts: 12.02.2017
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
MĒNESS FĀZE