Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena (98/0)


Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas…
Haleja komētas radinieces bojāeja

Haleja komētas radinieces bojāeja (473/3)


Publicēts: 12.02.2017
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Zvaigznes cienīga izklaide - milzu ugunsbumbas

Zvaigznes cienīga izklaide - milzu ugunsbumbas (618/0)


Publicēts: 7.10.2016
Iztēlojieties milzīgas, karstas gāzes lodes, kuru masa vismaz divas reizes pārsniedz Marsa masu. Tās tiek izšautas no kādas mirstošas zvaigznes. Iespaidīgo plazmas ložu ātrums ir tik liels, ka tās no Mēness līdz Zemei atlidotu nieka 30 minūtēs. Pētījumos, kuros tika izmantots Habla teleskops, ir izdevies noskaidrot, ka šis zvaigžņu "lielgabals" vismaz…
Kur piedzimst planētas

Kur piedzimst planētas (835/4)


Publicēts: 1.04.2016
Uz Marsa ir pārāk auksti, uz Venēras pārāk karsti. Pārējās Saules sistēmas planētas un to pavadoņus vispār nav vērts apspriest. Atliek tikai lūkoties vēl tālāk Visumā, meklējot Zemei līdzīgu planētu ap citām zvaigznēm. Viena no šādām kandidātēm varētu būt TW Hydrae sistēma, kas atrodas tikai 175 gaismas gadu attālumā.
ESO teleskopi novēro retu zvaigzni

ESO teleskopi novēro retu zvaigzni (698/0)


Publicēts: 18.01.2016
Piena Ceļa galaktikā ir simtiem miljardiem zvaigžņu. Pats par sevi saprotams, ka ir grūti izcelties uz visu šo spīdekļu fona. Tomēr mozaīkas apakšdaļā iekļautā attēla centrā redzamā zvaigzne ir visai neparasta. To, izmantojot divus Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) teleskopus, pamanīja Brazīlijas un ASV zinātnieku grupa Horhes Melendeza (Sanpaulu…
Komētu spiets

Komētu spiets (719/0)


Publicēts: 25.11.2015
Pēdējā laika intriģējošākais notikums astronomijas lauciņā noteikti ir zvaigzne KIC 8462852. Kepler teleskops vēroja šo zvaigzni četrus gadus, reģistrējot neparastu uzvedību 2011. un 2013.gadā, kad zvaigznes izstarotais gaismas apjoms būtiski samazinājās. Kaut kas aizēnoja zvaigzni. Atlika noskaidrot - kas.
Zvaigžņu sirdspuksti

Zvaigžņu sirdspuksti (685/0)


Publicēts: 17.11.2015
Zvaigznes ir kā dzīvas būtnes. Tās piedzimst, dzīvo un mirst. Tām ir pat sirdspuksti. Izmantojot modernu metodi, astronomi reģistrēja tūkstošiem šādus zvaigžņu sirdspukstus 53 miljonus gaismas gadu attālajā galaktikā M87. Šī varētu būt jauna galaktikas vecuma noteikšanas metode, bet tās apstiprināšanai būs nepieciešams noteikt pulsu arī citu galaktiku…
Saprāta brāļu meklējumi pagaidām nesekmīgi

Saprāta brāļu meklējumi pagaidām nesekmīgi (851/2)


Publicēts: 9.11.2015
Iespējams bijāt pamanījuši pirms dažām nedēļām presē sacelto ažiotāžu ap zvaigzni KIC 8462852, kuras uzvedība bija, maigi izsakoties, neparasta. Zvaigznei tika novērota neregulāra spožuma samazināšanās par 20 un vairāk procentiem. Lai arī tika izvirzīti vairāki dabīgas izcelsmes iemesli, nevarēja izslēgt arī tehnoloģiski augsti attīstītu civilizāciju…
Kosmiskā

Kosmiskā "nāves zvaigzne" iznīcina planētu (751/0)


Publicēts: 23.10.2015
Jau pavisam drīz kinoteoātros būs skatāma kārtējā "Zvaigžņu karu" sāgas daļa. Tieši šajā filmā var redzēt Nāves zvaigzni darbībā. Planēta tika iznīcināta vienā mirklī. Lai gan "Zvaigžņu kari" un tajos attēlotā Nāves zvaigzne pagaidām ir tikai fantastika, Visumā planētu iznīcināšana notiek. Šoreiz nāves zvaigznes lomā darbojas baltais punduris aptuveni…
Baltā pundura atdzimšana

Baltā pundura atdzimšana (736/0)


Publicēts: 3.08.2015
Attēlā dominē spoža, zilganas nokrāsas zvaigzne. Tomēr tā nav šī stāsta galvenā varone. Tuvāk apakšmalai redzams sarkanīgs plankums, kas arī ir retais un interesantais objekts. Pirmais to pamanīja vaļasprieka astronoms Jukio Sakurai no Japānas 1996.gadā. Viņš uzskatīja, ka ir pamanījis novai līdzīgu uzliesmojumu. Kā izrādījās, Sakurai Strēlnieka zvaigznājā…
MĒNESS FĀZE