ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zvaigznes

Betelgeizes noslēpums atminēts?

Betelgeizes noslēpums atminēts?


Publicēts: 20.06.2021
2019.gada nogalē viena no pazīstamākajām zvaigznēm, kuru var novērot Zemes debesīs ar neapbruņotu aci, kļuva blāvāka. Oriona zvaigznājā atrodamās Betelgeizes spožums acīmredzami samazinājās. Šī noslēpumainā aptumšošanās ilga līdz 2020.gada pavasarim, kad aprīlī Betelgeizes spožums atgriezās agrākajā līmenī. Jaunākais pētījums, kurš tika veikts, izmantojot…
Zvaigžņu cīņa

Zvaigžņu cīņa


Publicēts: 5.02.2020
Zvaigznes neko daudz neatšķiras no mums, cilvēkiem. Tās piedzimst, nobriest, noveco un mirst. Zvaigžņu galvenais resurss ir ūdeņradis. Arī Saule sava mūža noslēgumā būs iztērējusi lielāko daļu ūdeņraža. Sāksies fāze, kad zvaigznes ārējie slāņi izpletīsies. To dēvē par sarkanā milža stadiju. Kādā brīdī uzpūstie atmosfēras slāņi atdalīsies no Saules,…
Stroncija piedzimšana

Stroncija piedzimšana


Publicēts: 25.10.2019
Ja uz Zemes esošais stroncijs šķiet pārāk sens, tad jādodas uz GW170817, kur, kā zinātnieki ir secinājuši, atkārtoti izpētot 2017.gadā iegūtos datus, ir izveidojies pavisam svaigs stroncijs. Šobrīd gan tas jau ir aptuveni 130 miljonus gadus vecs, bet jebkurā gadījumā šīs stroncija rezerves ir jaunākas nekā uz Zemes atrodamās. Šis ir pirmais gadījums,…
Kristāla zvaigznītes

Kristāla zvaigznītes


Publicēts: 16.01.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu un mazāku zvaigžņu pēdējā attīstības stadija, kad ārējie zvaigznes atmosfēras slāņi atdalās un aizplūst prom, atklājot karsto kodolu. Jau pirms aptuveni 50 gadiem zinātnieki teoretizēja, ka noteiktā temperatūrā baltie punduri kristalizējas. Līdz šim nebija pietiekami plaša balto punduru kolekcija, lai varētu teorētisko…
Noslēpumainais AT2018cow

Noslēpumainais AT2018cow


Publicēts: 14.01.2019
2018.gada 16.jūnijā ATLAS teleskopi reģistrēja neparasti spožu uzliesmojumu Herkulesa zvaigznājā. Attālums līdz objektam, kas tika nodēvēts par AT2018cow, ir aptuveni 200 miljoni gaismas gadu. Divas neatkarīgas astronomu komandas veica šī objekta izpēti, izmantojot dažādus teleskopus, un ir izvirzījušas divas iespējamās izcelsmes hipotēzes. Viena komanda…
Saules dvīņumāsa HD186302

Saules dvīņumāsa HD186302


Publicēts: 22.11.2018
Starptautiska pētnieku grupa Instituto de Astrofísica e Ciências do Espaço speciālistu vadībā ir veikusi apjomīgu izpētes darbu, izmantojot jaunu metodi, lai sameklētu Saules māsas - zvaigznes, kas radušās tajā pašā molekulārajā mākonī kur Saule pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu. Tiek uzskatīts, ka šajā atvērtajā kopā, pie kuras savulaik piederējusi…
Alpha Centauri drošības pārbaude

Alpha Centauri drošības pārbaude


Publicēts: 12.06.2018
Meklējot dzīvību ārpus Saules sistēmas, izdevīgākās kandidatūras ir tās planētu sistēmas, kuras atrodas tuvāk Saulei. Vistuvākā ir Centaura Alfa, kas atrodas aptuveni 4 gaismas gadu attālumā. Šajā sistēmā mājo trīs zvaigznes, no kurām viena ir Proksima jeb Alpha Cen C, ap kuru atklāta planēta.
340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts

340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts


Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un…
Gaismas ieskautā

Gaismas ieskautā


Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi…
Zvaigzne no senatnes

Zvaigzne no senatnes


Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!